RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Krievija pauda patiesu nožēlu attiecībā uz to, ka Ukrainas, Lielbritānijas, ASV un Igaunijas delegācijas nolēma, ka tām ir iespējams ignorēt ANO Drošības padomes sēdi pēc "Arria formulas", kas bija veltīta situācijai Krimā, vēsta RIA Novosti.
Sēdi, kura notika 21. maijā, iniciēja Krievijas. KF pastāvīgo pārstāvju ANO Drošības padomē paziņojumā teikts, ka sēdes laikā visiem tika sniegta tribīne un platforma dialogam ar Krimas iedzīvotājiem.
Taču Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija nevēlējās izmantot šo platformu un spilgti nodemonstrēja, ka tām ir vienaldzīgs Krimas iedzīvotāju liktenis, par kuru tās it kā raizējas.
Turklāt šo valstu delegācijas atļāvās pārkāpt ANO Drošības padomē pieņemto šādu sēžu rīkošanas praksi.
Tāpat paziņojumā tiek uzsvērts, ka, neraugoties ne uz ko, prezentēt savu pozīciju ANO Drošības padomē – tas ir liels sasniegums priekš Krimas. Un turpmāk Krievija turpinās konsekventi panākt to, lai informācija par Krimā notiekošo netiktu sagrozīta par labu tiem, kam nav reāla priekšstata par dzīvi tur un kam patiesībā nemaz nerūp Krimas iedzīvotāju viedoklis.
Turklāt Krievijas pārstāvji atzīmē, ka 6. martā notika vēl viena sēde pār "Arria formulas". Šīs sēdes nav tiešā veidā attiecināmas pie Drošības padomes pasākumiem un paredz konsultācijas, uz kurām tiek aicināti ne vien diplomāti, bet arī nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedriskie aktīvisti.
Taču 6. marta sēdē rietumvalstis atteicās dot vārdu Krimas iedzīvotājiem. Bet 21. maijā pussalas iedzīvotājiem tomēr ļāva uzstāties video sakaru režīmā. Tikai žēl, ka atsevišķi pārstāvji demonstratīvi atteicās viņus klausīties.
Krievijas pārstāvniecībā atzīmēja interesantu faktu – rietumvalstīm kļuva par atklāsmi iemesli, kuru dēļ Krimas iedzīvotāji nolēma atdalīties no Ukrainas, kā arī provokāciju un naidīgo soļu fakti no Ukrainas varasiestāžu puses.
Atkalapvienošanās ar Krieviju
Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.
Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.
Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārvalstu delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata un Krimas iedzīvotāju izvēli par iekļaušanu Krievijas sastāvā 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.
