Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu

© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey MelkonovТурист в Старой Риге
Турист в Старой Риге - Sputnik Latvija
Baltijas iekšējo robežu atvēršana brīvai cilvēku kustībai – tā ir gaisam tuneļa galā viesnīcām un restorāniem, taču uz ātru atjaunošanos nenākas cerēt.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. No piektdienas, 15. maija, sācies jauns posms izejā no koronavīrusa krīzes: Baltijas valstis pilnībā atvēra iekšējās robežas brīvai cilvēku kustībai.

Latvijas viesmīlības industrijas uzņēmumi ar piesardzīgām cerībām gaida tūristu plūsmas atjaunošanos no Lietuvas un Igaunijas, taču uz ātru atjaunošanos necer, vēsta TV3.

Завтрак в ресторане - Sputnik Latvija
Viesnīcām un restorāniem palīdzēs savādāk: PVN tiem nesamazinās

Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis pastāstīja, ka viesnīcas jau ir sākušas pieņemt pirmos pieteikumu no Baltijas kaimiņvalstu iedzīvotājiem.

"Šobrīd nevaram runāt par noslogojumu procentos, bet noteikti varam runāt par dažiem desmitiem rezervāciju," paziņoja Pinnis.

Viņš atzīmēja, ka, neraugoties uz robežu atvēršanu, cilvēku uztverē saglabājas inerce.

"Ir vajadzīgi tādi pirmie veiksmīgie braucieni, lai cilvēki saprot, ka šī dzīve turpinās un ir iespējams ceļot," atzīmēja Pinnis.

Kas attiecas uz cenu līmeni, tas pagaidām tikai veidojas.

Ka tik nenākas atpakaļ slēgt

Restorāna "FERMA" īpašnieks Māris Astičs pastāstīja TV3 , ka zāļu izvietojums ļauj strādāt režīmā, kad cilvēki sēž pie katra otrā galda, taču kad Covid-19 sāka izplatīties, kolektīvs nolēma slēgt restorānu. No nākamās nedēļas zāļu un atvērtās terases darbu plānots atjaunot. Astičam galvenais ir restorāna pastāvīgie klienti, un viņš nedomā, ka tūristu plūsma no Lietuvas un Igaunijas uzreiz būs liela.

"Mani pat uztrauc tas, ka tagad, atverot robežas, pēc divām nedēļām never ciet, jo ir vēl trakāk," atzīmēja Astičs.

Savukārt viesnīca Mercure Riga centre raugās uz situāciju ar Baltijas iekšējo robežu atvēršanu ar piesardzīgu optimismu. Šobrīd tā strādā ar minimālo slodzi, taču lai neciestu zaudējumus, viesnīcas aizpildījumam ir jāsastāda ap 50%.

Вид на Памятник Свободы - Sputnik Latvija
Dzīvot, īrēt, pirkt, iet uz restorāniem: Rīga dārgāko pilsētu reitingā

"Mums kādi 17% bija no Igaunijas un Lietuvas. Šobrīd tas īpatsvars būs lielāks, jo citus ārzemniekus mēs te vienkārši nevaram uzņemt. Viņi nevar te ierasties," norādīja viesnīcas Mercure Riga centre ģenerāldirektors Valdis Vanadziņš.

Robežu atvēršana var stimulēt lokālo tūrismu – šī vasara, iespējams, var paiet zem Baltijas apceļošanas zīmes. Vienlaikus viesnīcām ir svarīgi, lai tiktu atjaunoti darba braucieni.

"Protams, mūs interesētu šim te klubiņam pievienot arī citas valstis, kur nebūtu šīs karantīnas un cilvēki varētu ceļot. Mēs to uzskatām kā ļoti labu sākumu, lai tiešām nozare atgūtos un domātu, kā veicināt nozari, kad cilvēki jau sāk braukt," atzīmēja Pinnis.

Nepilnības

Divi mēneši klusuma lika viesmīlības industrijas uzņēmumiem uz savas ādas piedzīvot to, ka sistēmā ir nopietnas nepilnības.

Pirmām kārtām nācās ļoti ilgi gaidīt atbildi par dīkstāves pabalstu piešķiršanas iespēju.

В буфете Девять градусов - Sputnik Latvija
Gaist vēl viens bizness: Ērgļos slēdz ciet viesnīcu un kafejnīcu

"Mēs iesniedzām pirmajā aprīlī, un mums atbildēja 25. Kur tad ir tas piecu dienu laikā?" vaicā Astičs.

Otrkārt, jautājums ir par to, kam pienākas pabalsti. Astičam pieder ne tikai restorāns, bet arī restorāna skola – un tās darbinieki palikuši bez atbalsta, jo likumā noteikts, ka skolas var strādāt attālināti.

"Mūsu skola tomēr ir saistīta ar restorāniem. Lai pabeigtu gadu, mums vajag sūtīt praksē. Kur tad sūtīsim, nav jau īsti kur sūtīt. Mācīt likums šobrīd neatļauj," pastāstīja Astičs.

Tā kā prieks saistībā ar restorāna darba atsākšanu iet kopā ar bažām.

Kā jau stāstīja Sputnik Latvija, visbiežāk dīkstāves pabalstu Latvijā saņem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu darbinieki: viesmīļi un pavāri.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала