RĪGA, 1. janvāris – Sputnik. Jau vairāk nekā mēnesi valdošā koalīcija izstrādā nodokļu izmaiņas, par kurām sabiedrībai sola pastāstīt jaunajā gadā. Tie stāsies spēkā 2021. gadā, vēsta TV3.
Darbu pie nodokļu reformas koalīcija iesāka uzreiz pēc budžeta apstiprināšanas novembrī. Notika vesela virkne slēgtu tikšanos, tika uzklausīti eksperti. Taču politiķi gaidāmās izmaiņas komentē ļoti izvairīgi. Skaidri tika runāts tikai par trim reformas pamatprincipiem – iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanu, tautsaimniecības atbalstīšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu.
"Nekādi lēmumi nav gaidāmi līdz martam, šobrīd mēs ejam cauri, veicam tādu kā revīziju esošajai sistēmai, lai saprastu kopsakarības, kādā veidā veikt uzlabojumus nevis pārbūvēt visu nodokļu sistēmu," paziņoja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).
Pēdējā mēneša laikā politiķi izskatījuši Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Bankas ekonomistu analīzi, kura varētu kļūt par pamatu nākotnes lēmumiem.
Pirms pāris nedēļām tika runāts par darbaspēka nodokļu sistēmu salīdzināšanu Baltijas valstīs. Latvijas Bankas eksperti secināja, ka Latvijā nodokļu slogs ir visaugstākais, tādēļ politiķi vēlas ne vien nepalielināt, bet pat samazināt nodokļus mazām un vidējām algām (runa ir par ienākumiem līdz pusotram tūkstotim eiro).
"Bieži vien mums eksperti no malas stāsta, ka Latvijā ir ļoti mazi nodokļu ieņēmumi budžetā, rēķinot pret IKP. Tomēr, kā rāda reālā statistika un fakti, tas nebūt nav tāpēc, ka mums būtu zems nodokļu slogs.
Bieži vien šīs lietas tiek apzināto jauktas kopā, lai manipulētu ar sabiedrību un mēģinātu iepārdot, ka nodokļi ir jāceļ, īpaši jau runājot par darbaspēka nodokļiem," atzīmēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis (JKP).
Kā ievākt vairāk naudas
Taču otrs reformas mērķis ir palielināt budžeta līdzekļu apmēru.
"Lai risinātu budžeta vajadzības nākamajos gados, no “Attīstībai/Par!” viedokļa, primāri veselības aprūpes finansēšanai un arī citu jomu vajadzībām, šīs nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā būtu jāpieaug nodokļu ieņēmumiem. Tieši par cik daudz, tas šobrīd ir vēl atvērts jautājums," atzīmēja "Attīstībai/Par!" frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.
Partijas ir vienisprātis par to, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļu aplikšanai ir jākļūst vienkāršākai un saprotamākai. Tas nozīmē atteikšanos no diferencētā neapliekamā minimuma, kuru ieviesa iepriekšējās nodokļu reformas laikā. Vienlaikus plānots vienādot nodokļus par visiem strādājošajiem, tādēļ mikrouzņēmuma nodokli paredzēts atcelt.
"Faktiski šo režīmu vajadzētu pārtraukt, piedāvājot labāku regulējumu vispārēja nodokļu režīmā, jo visām personām ir jābūt sociāli aizsargātam, un tai pat laikā uz vienkāršotiem darījumiem jābūt tā sauktajam darījumu kontam, kurā cilvēks visas savas saistības izpilda tajā brīdī, kad viņam VID automātiski noskaita kādu procentu," pastāstīja Nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks.
Koalīcija ir vienojusies par darba grafiku, kurš paredz, ka nodokļu izmaiņas valdība apstiprinās līdz aprīlim, savukārt Saeima pie tiem strādās līdz vasaras brīvlaikam. Pēc tam sabiedrībai būs vēl pusgads, lai sagatavotos izmaiņām.
