RĪGA, 1. maijs – Sputnik. Itālijas Prato pilsētai, kur dzīvo lielākā ķīniešu diaspora Eiropā, prognozēja Covid-19 uzliesmojumu, taču rezultātā tieši ķīniešu kopiena palīdzēja pilsētniekiem izbēgt no nelaimes, raksta Politico.
Prato, kur aptuveni 10% ir ķīnieši, pašlaik ir reģistrēti tika 479 Covid-19 gadījumi, mazāk, nekā jebkurā citā Toskānas pilsētā. Neviens ķīniešu kopienas pārstāvis nav saslimis.
Laikā, kad jaunais koronavīruss plosījās tikai Āzijā, Prato, kuru ir iesaukuši par "Mazo Ķīnu", izskatījās pēc Itālijas Ahilleja pēdas, sevišķi ņemot vērā to, ka februāra vidū pilsētā bija jāatgriežas aptuveni 2000 cilvēku, kuri atzīmēja Ķīnā Mēness kalendāra Jauno gadu.
Prato iedzīvotāji nodarbojās ar audumu ražošanu jau kopš Viduslaikiem. 1990. gados pilsētā sāka iebraukt darba migranti no Veņdžou, pilsētas Ķīnas austrumos. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, Prato provincē dzīvo 30 tūkstoši ķīniešu, ja ņem vērā nelegālos migrantus, to skaits sasniedz 50 tūkstošus. Katrs sestais bērns Prato ir ķīnietis.
Sākumā migranti no Ķīnas strādāja itāļu kompānijās, kuras ražoja dārgus audumus, savukārt pēc tam, kad globalizācijas nogāza audumu cenas, ķīniešu uzņēmēji paši sāka šūt apģērbu ar uzrakstu Made in Italy.
Ķīniešu diasporu apsūdzēja nevēlēšanās integrēties un centienos izvairīties no nodokļu maksāšanas: šūšanas darbnīcas tika slēgtas un atvērtas ar jauniem nosaukumiem, lai izvairītos no pārbaudēm. 2013. gadā septiņi ķīniešu strādnieki gāja bojā ugunsgrēkā, kas piesaistīja uzmanību darba apstākļiem Prato fabrikās.
Jaunā koronavīrusa uzliesmojums draudēja saasināt attiecības starp vietējām kopienām un dot ieganstu labējo retorikai pret migrantiem. Visā Itālijā sāka uzbrukt ķīniešu ārienes cilvēkiem. Februārī Amnesty International nosodīja ksenofobijas vilni pret ķīniešu diasporu Itālijā.
Rezultātā bailes izrādījās nepamatotas. Vīruss ienāca Prato no Lombardijas, un vislielāko pretošanos tam izrādīja tieši ķīniešu diaspora.
Daudzi ķīnieši Prato pilsētā joprojām ir cieši saistīti ar Veņdžou. Līdzīgi daudzām citām Ķīnas pilsētām, arī Veņdžou tika ieviesta karantīna, tādēļ vairums Prato iedzīvotāju, kas ieradās Jaunā gada svinībās uz Ķīnu, divas svētku nedēļas pavadīja pašizolācijā. Un, kad viņi atgriezās Itālijā, viņus gaidīja vēl divas nedēļas karantīnas, šoreiz – pēc kopienas vadītāju rīkojuma.
Disciplīnu atbalstīja ar metodēm, kas tika importētas no Ķīnas. Kopienas vadītāji izmantoja ķīniešu ziņapmaiņas lietotni WeChat, lai izplatītu sarakstu ar vārdiem, adresēm, telefona numuriem un atlidošanas datumiem, skaidro Marko Vongs, pirmais ķīniešu izcelsmes Prato pilsētas padomes loceklis.
"Tā bija zemu tehnoloģiju, pašdarināta Ķīnas karantīnas versija," saka Marko Vongs.
Janvārī, dažas nedēļas pirms pirmā reģistrētā Covid-19 saslimšanas gadījuma Itālijā, Prato ķīnieši slēdza savas bodītes un devās pašizolācijā, stingri ievērojot higiēnas noteikumus.
Prato ķīniešu pašdisciplīna palīdzēja vietējiem iedzīvotājiem saprast, ka viņi ir briesmās, vēl pirms tam, kad varasiestādes lika visiem sēdēt mājās.
"Viņi pateica sev, ka, ja ķīnieši, kuri parasti strādā dienu un nakti, slēdza darbnīcas, tad lieta ir nopietna," saka Prato mērs Mateo Bifoni.
Turklāt ķīniešu kopienas pārstāvji raizējās par to, ka Itālijā netiek veikti nekādi drošības pasākumi un centās brīdināt pilsētas varasiestādes, ka ir nepieciešams rīkoties. Arī tas palīdzēja samazināt spriedzi starp etnosiem.
"Ķīniešu kopiena deva mums labu piemēru," saka Bofoni. "Mēs Prato sapratām visu notiekošā nopietnību, iespējams, visagrāk Itālijā."
Kopš Covid-19 uzliesmojuma sākuma Itālijā ķīniešu šūšanas darbnīcas sākušas taisīt aizsarglīdzekļus, un vislielākā fabrika nodrošina sejas maskas visai Toskānai. Tāpat ķīniešu uzņēmēji palīdz piegādāt no Ķīnas humanitāro palīdzību: sejas aizsargmaskas, ķirurģiskos halātus un MPV aparātus.
Tas viss palīdzēja itāļiem ieraudzīt Prato ķīniešu kopienu jaunā gaismā.
