Kad Latvija izies no Covid-19 krīzes: bijušais ministrs nepiekrīt SVF vērtējumam

Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvija un citas Baltijas valstis atkal var kļūt par piemēru Eiropā, uzskata bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik. Latvija var gada laikā atkopsies pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, savukārt Eiropai un pasaules ekonomikai kopumā varētu būt nepieciešami divi-trīs gadi, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks, kurš pēdējo gadu laikā strādā Eiropas Investīciju bankā. Par to viņš pastāstīja TV3 intervijā.

"Domāju, ka ekonomika Eiropā un pasaulē kopumā zaudēs 2-3 gadus, proti, lai atgrieztos pie pagājušā gada līmeņa vajadzēs 2-3 gadus. Es ceru, ka Latvija tam varētu tikt pāri gada laikā. Taču būs reģioni, kas arī daudzus gadus vēl neatgūsies," paziņoja Vilks.

Viņš atzīmēja, ka nepiekrīt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozei attiecībā uz Baltijas valstu ekonomikas kritumu šogad.

"Nu nevar būt Baltijas valstīs dziļāks kritums nekā Itālijā vai Spānijā. Ir arī pilnīgi skaidrs, ka Latvija un Baltija ātrāk atgūsies," paziņoja Vilks.

Viņš uzskata, ka saistībā ar ekonomisko krīzi vairāk ir jāuztraucas Dienvideiropas un citu reģionu valstīm, nevis Baltijai.

"Par Baltiju es esmu pārliecināts, ka mums būs ātra atgūšanās," uzsvēra bijušais ministrs.

Vilks uzskata, ka krīze atklās patieso ēnu ekonomikas līmeni.

"Izejot no šīs krīzes, gribot, negribot, mēs redzēsim, kāds ir bijis mūsu ēnu ekonomikas īstais līmenis," atzīmēja Vilks.

Koronavīrusa apkarošanas pasākumus Latvijā viņš uzskata par absolūti adekvātiem.

"Latvija rīkojas pareizi, tāpat kā pārējās Baltijas valstis. Iespējams, ka mēs atkal būsim viens no piemēriem, kādā veidā bez panikas, saliedēti pārvarēt šīs neprognozējamās grūtības," paziņoja Vilks.

Viņš atbalsta lēmumu aizņemties līdzekļus starptautiskajos tirgos, jo tuvākie divi-trīs gadi vai pat vairāk atšķirsies no iepriekšējiem.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka uz kādu bīdi mums būs jāaizmirst par dažādiem rādītājiem, piemēram, par budžeta deficītu, valsts parādu," atzīmēja Vilks, piebilstot, ka tuvāko gadu laikā būs jādomā nevis par jostu savilkšanu, bet gan par ekonomikas sildīšanu.

"Mums ir jābūt gataviem pēc iespējas ātrāk atgriezties tirgū. Līdz ar to tagad lielāki valsts tēriņi ir adekvāti. Taču vienlaikus mums ir arī jādomā, kā ekonomiku padarīt konkurētspējīgāku," uzsvēra bijušais ministrs.

Фермерское хозяйство - Sputnik Latvija
Zemkopības ministrija sola zemniekiem vairāk nekā 45 miljonus: kurš un kad saņems atbalstu

Viņš uzskata, ka Latvijai būs tās valsts priekšrocība, kura viena no pirmajām atkopsies pēc krīzes.

"Mums jābūt starta gatavībā, kamēr Eiropā vai citos reģionos vēl zināmā mērā būs apjukums," sacīja Vilks.

Viņš uzskata, ka ļoti svarīgs ir tas, lai Eiropa iziet no šī brīža situācijas stiprāka un cienījamāka globālajā līmenī.

Iepriekš SVF nopietni mainīja Latvijas IKP dinamikas prognozi šim gadam, aprēķinot, ka Latvijas ekonomikas lejupslīde būs visstraujākā Baltijas valstu vidū, taču nākamgad atgriezīšoties izaugsme, un arī tā būs priekšā Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. SVF uzskata, ka šogad Latvijas IKP nokritīs par 8,6%, savukārt nākamgad ir gaidāma 8,3% izaugsme.

Ziņu lente
0