RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik. Vai iedzīvotāju dzīve atgriezīsies ierastajā gultnē, kad atrisināsies koronavīrusa epidēmijas problēma un būs atcelti ar to saistītie ierobežojumi? Kāpēc Latvija var noraidīt cilvēku lūgumu pēc palīdzības, bet nevar noraidīt Aizsardzības ministrijas vēlmi uzšūt jaunu formas tērpu? Kas ir svarīgāks – sociālais nodrošinājums vai latviešu valoda? Kāpēc tika bloķēti Nacionālās apvienības lapas? Ko iesākt ar Latvijas pilsonību, ja dzīvo Krievijā?
Šos un citus aktuālus jautājumus apsprieda publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija.
"Liekie" cilvēki Latvijā
Galvenā problēma, ar ko saskarsies Latvijas valdība, kad tiks atcelts koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviestais ārkārtas situācijas režīms, būs jautājums, ko darīt ar repatriantiem, uzskata Lindermans.
Pagaidām 74% Latvijas iedzīvotāju, gan krievi, gan latvieši atbalsta valdības soļus ārkārtas situācijas režīmā – par to liecina socioloģiskas aģentūras Latvijas Fakti aptaujas rezultāti. Bet kas notiks tālāk?
Lindermans uzskata, ka tas nepārsteidz, jo koronavīruss nav abu nacionālo kopienu konfrontācijas problēma. Publicists uzskata, ka valdība apmierinoši tiek galā ar epidēmiju, taču, domājams, izšķirošais faktors ir iedzīvotāju zemais blīvums.
"Latvija bija pustukša jau pirms koronavīrusa. Šajā gadījumā trūkums pārvērties par priekšrocību. Pagaidām Latvijā nav problēmu ar epidēmiju un, iespējams, nebūs. Galvenās grūtības sāksies ar ekonomiku. Krīze Latvijā iegūs sociālekonomisku raksturu. Tas nozīmē, ka pati par sevi ekonomika jebkurā gadījuma pieaug, taču liela daļa cilvēku kļūs par situācijas upuriem. Speciālisti uzskata, ka Latvijā būs līdz divsimt tūkstoši lieku cilvēku," paskaidroja Lindermans.
Viņš atzīmēja: iepriekš "lieko" cilvēku problēma risinājās, pateicoties viņu emigrācijai uz attīstītākām Eiropas valstīm, bet tagad ir skaidrs, ka pat pēc visu karantīnas ierobežojumu atcelšanas tādas perspektīvas tuvākajā nākotnē nebūs.
Darba spēka brīva migrācija būs ļoti ierobežota, brīdināja publicists. Būs vajadzīgi speciālisti, zināma daļa talantīgu studentu, taču tagad vairs nebūs tik vienkārši ierasties ES valstī pastrādāt mašīnu mazgātavā, veikalā vai uz lauka.
"Tāds ir pēckarantīnas ēras galvenais jautājums. Kā Latvijas valdība izšķirs simtiem tūkstošu cilvēku likteni?" uzsvēra Lindermans.
Šuj formas tērpus, bīda uz priekšu latviešu valodu
Tomēr pagaidām rodas iespaids, ka valdība nedomā par to, kāda krīze gaida valsti – tā neatsakās no nodokļu reformas, no pašvaldību reformas, nežēlo naudu pat jauniem armijas formas tērpiem. Nežēlo arī krievvalodīgos, pat mazākos, neatsakās no bērnudārzu pārejas pie mācībām un rotaļām latviešu valodā.
Likumprojekts, kas uzdod bērnudārziem nodrošināt mācības latviešu valodā, tātad – latviešu plūsmu visiem, kas to vēlas, iepriekš pieņemts divos lasījumos, taču, spriežot pēc trešās sēdes, likumprojekta formulējums, iespējams, tiks mīkstināts.
Šajā jomā liela nozīme ir sabiedriskajiem darbiniekiem, kuri pieķēruši likumprojekta iniciatoru Raivi Dzintaru no Nacionālās apvienības manipulācijās ar skaitļiem, atzīmēja Lindermans.
Noskaidrojies, ka Dzintara sniegtie dati par septiņiem tūkstošiem latviešu bērnu, kuri it kā stāvot rindās bērnudārzos, nav gluži pareizi. Viņu skaits ir daudz mazāks. Tagad likumprojektu jāpārskata tā, lai pašvaldības patstāvīgi varētu lemt, vai mācības latviešu valodā bērnudārzos ir pieprasītas.
"Protams, tās vairs nav kardinālas izmaiņas, jo galvenais jautājums par skolām ir jau izlemts. Taču, ja izdosies vismaz aizstāvēt bērnudārzus, tas jau būs kaut kāds pluss," atzīmēja Lindermans.
Bonusi krieviem
Spieķi riteņos tiek sprausti arī tiem, kam patīk ievilkt valdībā krieviem naidīgus likumus, - Nacionālajai apvienībai. Twitter iesaldējis viņu kontu par tīkla noteikumu pārkāpumu.
"Kā noprotu, runa ir par tā saucamo hate speech – naida kurināšanu. Tas ir interesants notikums – bloķēts valdošās partijas, koalīcijas locekles, konts. Tomēr man šķiet, ka tas ir latviešu nacionālistu iekšpolitiskā konflikta rezultāts – daļa no viņiem cenšas būt eiropeiskāki. Tomēr, no Latvijas krievu kopienas viedokļa – jo vairāk konfliktu valsts nacionālistu vidē, jo labāk," piezīmēja Lindermans.
Priekšrocību krievu kopienai dod arī tas, ka Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu, kas ļauj pāriet Krievijas pilsonībā, neatsakoties no ārvalsts pilsonības. Lindermans paskaidroja, ka tādējādi Krievija faktiski legalizējusi dubultu pilsonību daļai cilvēku.
Taču Latvijā dubultā pilsonība ir aizliegta, ja runa nav par Rietumu civilizācijas valstīm, atgādināja publicists. Tie, kas saņems Krievijas pilsonību, neatsakoties no Latvijas pases, no Latvijas viedokļa kļūst par Krievijas pilsoņiem, un Latvijai ir tiesības izraidīt viņus uz pilsonības valsti. Pie tam būs ļoti grūti, gandrīz nereāli noslēpt Krievijas pasi.
Tiem Latvijas pilsoņiem, kuri nolēmuši pārvākties uz Krieviju vai jau dzīvo tur, taču nevēlas atteikties no Latvijas pilsonības, tā ir ļoti laba ziņa, kas lielā mērā vienkāršo dokumentu noformēšanu.
Savukārt tiem, kuri plāno dzīvot Latvijā un paralēli saņemt Krievijas pilsonību, tas ir bīstami, brīdināja Lindermans.
