Flote, kas tiks izmantota uzbrukumam, tuvojas Amerikas krastiem, avīzes kliedz, ka valsts aizsardzībai vajadzīga prezidenta iejaukšanās. Paniku izraisījusi armāda no Saūda Arābijas, un finanšu izdevums The Wall Street Journal apsūdz Rijādu – tā plāno organizēt "naftas Pērlhārboru" ar katastrofālām sekām ASV ekonomikai, it īpaši tās naftas sektoram, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
The Wall Street Journal citē naftas kompāniju paniskos vērtējumus: "Tā ir Pērlhārbora amerikāņu naftas ieguvējiem. Mēs zinām, ka tankkuģi tuvojas, taču neviens neko nedara lietas labā, - teica Kērks Edvardss, Teksasas naftas kompānijas "Latigo Petroleum LLC" prezidents. – Katrs barels, ko atvedīs šie tankkuģi, izspiedīs barelu naftas, kas iegūts šeit, Permas naftas un gāzes baseinā (galvenais slānekļa ieguves rajons ASV – aut.piez.)."
Izskan arī optimistiskāks vērtējums, kas norāda uz Saūda Arābijas soļu pozitīvo aspektu ASV tirgū – ASV kompānijas cietīs stipri, toties neilgi. "Mums būs ļoti spēcīgas īstermiņa sāpes," – sarunā ar WSJ konstatēja pazīstamais uzņēmējs Marks Papa, naftas kompānijas "Centennial Resource Development Inc." bijušais priekšsēdētājs un lielās slānekļa kompānijas "EOG Resources Inc." bijušais izpilddirektors.
40 tankkuģi ved tādu apjomu "melnā zelta", ko ASV normālas ekonomiskās aktivitātes apstākļos vidēji importē septiņu mēnešu laikā (!). Galvenais risks, ko tie nes, - naftu vajadzēs kaut kur glabāt, jo neviens to nepatērēs. Koronavīrusa un karantīnas pasākumu apstākļos naftas pārstrādes rūpnīcu darbība ir ierobežota, tomēr, pat strādājot ar pilnu jaudu, tās nespētu "sagremot" septiņu mēnešu devu, kas tuvākajās dienās gāzīsies pār Amerikas krastu.
Tas nozīmē, ka naftas glabātavas ASV, kas jau tagad ir "gandrīz pilnas", būs pārpildītas vai stāvēs burtiski uz robežas, tātad vienkārši nebūs, kur glabāt vietējo slānekļa kompāniju produkciju. Tātad "tehnisku iemeslu dēļ" ieguvi nāksies ierobežot, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un finansiālajām sekām. Ja fermeris, kam nav iespēju sameklēt noietu ražai vai uzglabāt to, var gluži vienkārši atstāt laukā, urbums ir jāaptur – naftu nevar izliet zemē vai karjerā.
Vēl vairāk, cena, par kādu šīs kompānijas pārdod naftu, bieži piesaistīta "menā zelta" nākotnes darījumiem Chicago Mercantile Exchange. Tomēr vienu reizi nākotnes darījumi jau tika pārdoti ar negatīvām cenām tāpēc, ka konkrētā piegādes punktā vairs nebija brīvu krātuvju. Interesanta nianse: amerikāņi avoti apgalvo, ka brīvas jaudas tobrīd bija – par to liecina oficiālā statistika. Iespējams, kāds tās savlaicīgi rezervējis, taču nav izmantojis, tādējādi nodrošinot nebijušu naftas nākotnes darījumu cenu lejupslīdi un nopietnu kaitējumu ASV slānekļa kompānijām, kas izmanto šīs cenas savos piegādes līgumos.
Tagad situācija būs vēl nopietnāka, jo līdztekus visām minētajām problēmām tuvojas 40 tankkuģi ar naftu no Saūda Arābijas – vēl 30-32 miljoni barelu (pētnieciskās kompānijas "Vortexa" dati, uz ko atsaucas WSJ). Tas ir iespaidīgs apjoms, un naftas kompānijām ir pietiekami iemesli panikai.
Paši tankkuģi bija nofraktēti, piekrauti un nosūtīti uz ASV pirms noslēdzās pārrunas OPEC+ darījuma ietvaros un bija fiksēti ieguves ierobežošanas plāni. Principā, tankkuģu flote atgādina ļoti lēnu torpēdu, kas palaista pret jau tāpat grimstošo amerikāņu "slānekļa revolūcijas" kuģi. Žurnālisti lēš, ka naftas vilnis gāzīsies pār ASV maija sākumā. Tāpēc kompāniju, kam nāksies slēgt urbumus, pieteikt defoltus un atvadīties no sapņiem gūt virsroku pasaules tirgū, vadītāji, akcionāri un kreditori mēģina caur medijiem un lobētāju struktūrām panākt, lai viņus sadzirdētu Baltais nams.
Potenciālie aizsardzības varianti, ko varētu piedāvāt Donalds Tramps, nav necik vērienīgi un efektīvi. Atgādināsim, ka Demokrātiskā partija jau sekmīgi bloķēja viņa centienus pastiept palīdzīgu roku slānekļa kompānijām – tā atņēma prezidentam iespēju aizpildīt valsts stratēģiskās rezerves ar lēto naftu, lai arī no ekonomikas un pat nacionālās drošības viedokļa Trampa ideja bija uzmanības vērta.
Tagad demokrātu senatori un kongresmeņi aktīvi pretojas jebkādiem mēģinājumiem sniegt finansiālu palīdzību naftas sektora kompānijām – Demokrātiskā partija soda to darbiniekus par republikāņiem atdotajām balsīm, kompāniju īpašniekus – par finansiālajiem ziedojumiem Trampa kampaņai 2016.gadā.
Valsts atbalstu naftas kompānijām negatīvi vērtē arī amerikāņu jauniešu elks Ilons Masks. Tas gan nenozīmē, ka Tramps neko nevarēs paveikt, taču tas būs grūti. Turklāt pat ārkārtas pasākumi (piemēram, ierobežojošu tarifu ieviešana vai aizliegums izkraut tankkuģus ASV ostās, izsludināts, aizbildinoties ar nacionālās drošības apsvērumiem) situāciju principiāli nelabos.
Ja tankkuģi, gaidot izkraušanu, paliks pie ASV krastiem, radīsies jauna problēma: tankkuģi (to norāda gan Bloomberg, gan virkne citu avotu) masveidā tiek izmantoti naftas ārkārtas uzglabāšanai. Tirgū vērojams nopietns brīvu tankkuģu deficīts, tātad aizliegums tos izkraut ASV tikai atņems globālajam tirgum brīvu vietu vēl 30-23 miljonu barelu glabāšanai. Arī tad negatīvi ietekmēs naftas cenas.
Daži ASV senatori jau pieprasa izmeklēt Saūda Arābijas un Krievijas darbības naftas tirgū. Iespējams, izmeklēšana notiks un pat novedīs pie bēdīgi slavenajām sankcijām. Tomēr diezin vai tas mierinās amerikāņu slānekļa kompānijas, kam drīz vien nāksies pārciest "spēcīgas sāpes".
