RĪGA, 24. aprīlis — Sputnik. Tā gada otrajā pusē, kad būs atcelti ar koronavīrusa pandēmiju saistītie ierobežojumi, vajag pēc iespējas vairāk naudas iepludināt ekonomikā ar publisko iepirkumu starpniecību, uzskata ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), vēsta LTV.
Izskan viedokļi, ka Covid-19 krīze mazinās Latvijas iekšzemes kopproduktu par 8%. Ekonomikas sildīšanas nolūkā ministrija plāno intensificēt ceļu būves un mājokļu atjaunošanas projektus un mudināt augstas vērtības eksporta attīstību.
"Tas fokuss ir ceļu būve un mājokļu jautājuma sakārtošana, mājokļa siltināšana un energoefektivitātes uzlabošana. Tās ir tādas divas būtiskas lietas, kur mēs defektus varam pārvērst par efektiem, izmantot šo radušos situāciju," sacīja Vitenbergs.
Audzēs valsts iepirkumus
Covid-19 pandēmijas radītajā krīzē galvenā cietēja ir tūrisma joma, vienlaikus ir nozares, kurās ietekme tikpat kā nav jūtama, izteicās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
"Salīdzinoši nedaudz cieš būvniecība, jo ar būvniekiem noslēgti līgumi un darbi rit uz priekšu, tāpat darbinieku skaits un algas īpaši netiek samazinātas informācijas tehnoloģiju nozarē. Metālapstrādes nozarē visvairāk cieš uzņēmēji, kuri piegādā detaļas autobūves industrijai. Pārējiem šajā nozarē kritums ir mazāks. Farmācijas nozarē pieprasījums joprojām ir stabils, bet uzņēmēji norāda, ka problēma ir loģistikā, bet pieprasījums saglabājas un atsevišķos gadījumos pat aug," konstatēja Rožkalns.
LIAA vadītājs norādīja, ka vietējā tirgū labi sevi parādījuši biznesa inkubatori un šajā programmā strādājošie par krīzi nesūdzas. Aprīlī 15 biznesa inkubatoros uzņemti 74 jauni uzņēmumi. Vienlaikus aģentūra ik nedēļu aptaujā dažādu jomu uzņēmējus, un daudzkārt sadzirdēta norāde, ka būtisks atbalsts būtu lielo valsts un pašvaldību iepirkumu iniciēšana. To paredz arī Ekonomikas ministrijā topošais plāns, teica nozares ministrs Jānis Vitenbergs.
"Tās lietas, ko mums noteikti vajadzētu izdarīt, ir mobilizēt publiskos iepirkumus, lai varētu maksimāli ātri ieplūdināt naudu tautsaimniecībā gada otrajā pusē," uzsvēra Vitenbergs.
"“Tie tirgus spēlētāji, kuri pamatā nav piedalījušies šādos iepirkumos, varbūt var mobilizēties un var piedāvāt savus risinājumus, lai stabilizētu ekonomiku," piebilda Rožkalns.
Konkrētus skaitļus, cik naudas jauniem iepirkumiem valsts varētu atvēlēt, ministrs pagaidām neminēja.
Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka ceļu atjaunošanai paredzēts papildus novirzīt 75 miljonus eiro. Tas ir viens no veidiem, kā nepieļaut straujāku bezdarba kāpumu.
"Šos cilvēkus mēs varētu pazaudēt"
Bezdarbu par vienu no krīzes lielākajiem riskiem uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija. Tās eksperts Jānis Hermanis norāda, ka svarīgi nepieļaut iepriekšējās krīzes kļūdu – jaunu emigrācijas vilni.
"Noteikti daļa bezdarbnieku atradīs atbilstoši savai kvalifikācijai darbu tajā pašā profesijā, nozarē, varbūt pat pie tā paša darba devēja, taču noteikti daļa bezdarbnieku neatradīs darbu, jo būs mainījusies situācija.
Tas ir ļoti liels risks, ka šos cilvēkus mēs varētu pazaudēt, viņi aizbrauks uz citām valstīm," brīdināja Hermanis.
Lai to novērstu, ekonomikas ministrs solīja pilnveidot bezdarbnieku apmācību, lai, krīzei beidzoties, tie būtu pārkvalificēti darbam tautsaimniecībai vajadzīgās nozarēs.
"Jāmaina mīts, ka valsts ar šīm izglītības programmām izglīto floristus un citus tādus hobijus, bet reāli es gribētu, ka mēs konkrēti iezīmējam lietas, uz kurām mēs gribētu iet, un tad izglītojam šos cilvēkus," uzskata Vitenbergs.
Pie tam vietējie darbinieki varētu aizņemt dažas darba vietas, kam agrāk nācās piesaistīt viesstrādniekus, piemēram, lauksaimniecībā.
Eksporta lejupslīde un jaunas iespējas
Ministrs uzkskata, ka eksportējošajiem uzņēmumiem jāpārorientējas uz lielākas pievienotās vērtības produktu eksportu.
LIAA dati liecina: Covid-19 pandēmijas dēļ eksportējošajās nozarēs apjoma sarukums ir 20% līdz 30%, un norāda uz dažādām aktuālām iespējām eksporta tirgos. Piemēram, ASV ir liels pieprasījums pēc pārtikas ar ilgstošu derīguma termiņu, bet Francijā liela slodze ir farmācijas jomā. Tekstila uzņēmumiem sniegta informācija par sertifikācijas nosacījumiem pašlaik aktuālo aizsargmasku ražošanai gan vietējam, gan aizrobežu patēriņam.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas valdībai pieejami aptuveni četri miljardi eiro koronavīrusa krīzes seku pārvarēšanai. No tiem pagaidām sadalīti malzāk nekā 350 miljoni, lielākā summa atvēlēta dīksktāves pabalstiem. Tomēr daudzi uzņēmumi nav varējuši saņemt pabalstus saviem darbiniekiem, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta ieviesto nopietno ierobežojumu dēļ.
