Latvijai it kā vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem

© Sputnik / Sergey MelkonovПустая улица в Старой Риге
Пустая улица в Старой Риге - Sputnik Latvija
Dīkstāves pabalstu izmaksāšana ir viens no galvenajiem atbalsta pasākumiem biznesam un iedzīvotājiem krīzes apstākļos, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija; taču kritiku izraisījusi to saņemšanas nosacījumi un pieteikumu izskatīšanas ātrums.

RĪGA, 23. aprīlis – Sputnik. Nesen dibinātas un sezonālas kompānijas, kuras šobrīd neatbilst apgrozījuma krituma kritērijam dīkstāves pabalsta saņemšanai, varētu saņemt šādu iespēju – attiecīgu piedāvājumu iesniedza ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Savukārt opozīcijas deputātu iniciatīvu atļaut saņemt dīkstāves pabalstu vairākās darbavietās noraidīja, vēsta Тvnet.lv.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs iesniedza finanšu ministra Jāņa Reira vadītajai darba grupai vairākus piedāvājumus, kuri paredz dīkstāves pabalstu saņēmēju loka paplašināšanu, paziņoja Ekonomikas ministrijā.

Служба госдоходов Латвии - Sputnik Latvija
Trešo daļu dīkstāves pabalsta pieteikumu noraida: kur meklējami iemesli

Vitenbergs piedāvā precizēt ienākumu samazināšanās kritēriju, lai tas neierobežotu iespējas saņemt pabalstus sezonāliem un ātri augošiem uzņēmumiem. Tāpat ministrs uzskata, ka nedrīkst atteikt pabalsta izmaksu uzņēmuma darbiniekiem, ja pret tā valdes locekli tika piemērots sods.

Latvijas uzņēmumu konkurētspējas veicināšanas nolūkos ministrs piedāvā apspriest uzņēmumu atbalsta modeli, kuri krīzes apstākļos turpina eksportēt produkciju.

Kopumā Vitenbergs novērtēja pabalstu izmaksas statistiku kā dramatisku, jo 40% gadījumu darbinieki saņem atteikumu uzņēmuma neatbilstības dēļ vienam no kritērijiem.

Divi pabalsti – tā ir greznība

Tikmēr vakar Saeimas Budžeta un finanšu komisija noraidīja opozīcijas deputātu piedāvājumu atļaut cietušo uzņēmumu darbiniekiem saņemt dīkstāves pabalstu vairākās vietās, kopsummā nepārsniedzot likumā jau noteiktos grieztus 700 eiro apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve paskaidroja, ka šīs normas ieviešana apgrūtinātu izmaksu administrēšanu, turklāt tam būtu nepieciešams mainīt Ministru kabineta noteikumus.

"Noteikumu grozīšanai nebūtu jābūt par šķērsli uzlabojumu ieviešanai. Mēs redzam, kā tiek grozīti likumi," atbildēja deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Taču vairākums komisijas locekļu noraidīja piedāvājumu.

Latvija nav Vācija

Latvijas Ministru kabinets krīzes apstākļos, kuru izraisījusi koronavīrusa pandēmija, sniedza uzņēmumiem iespēju iesniegt pieteikumu dīkstāves pabalsta izmaksāšanai darbiniekiem 75% apmērā no algas, bet ne vairāk par 700 eiro mēnesī. Dīkstāves pabalstam var pretendēt arī mikrozuņēmumu darbinieki un pašnodarbinātās personas. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar ienākumu nodokli, un no tā nav jāmaksā sociālās iemaksas. Taču pieteikumus pabalstiem drīkst iesniegt ne visi – pastāv ierobežojumi pēc uzņēmuma nodokļu parāda, apgrozījuma krituma un citi.

Šie kritēriji pastāvīgi tiek pārskatīti un mīkstināti, taču vienalga turpina būt asas kritikas priekšmets, kā arī kopumā varasiestāžu lēnīgums pieteikumu izskatīšanā un līdzekļu izmaksā.

Снятие наличных в банкомате - Sputnik Latvija
Latvijas Bankas darbinieks iesaka valdībai izdalīt vairāk naudas, lai izvairītos no kraha

Tā, Saeimas deputāts no "Saskaņas" Vjačeslavs Dombrovskis salīdzināja situāciju Latvijā ar Vācijas varasiestāžu rīcību.

"Ārkārtas situācija ilgst jau vismaz 41 dienu (kopš izsludināšanas dienas). Speciāli cīņai ar krīzi veikts aizņēmums 1,8 miljardi eiro, un Valsts kases kontos pašlaik ir ap 2,6 miljardiem eiro. Galvenais valsts atbalsta sniegšanas veids - tā saucamie dīkstāves pabalsti. Līdz vakardienai tie bija izmaksāti par 4,8 miljoniem eiro, apstrādāti 7 472 atbalsta prasītāju iesniegumi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopš 27. marta izmaksā pabalstus ar ātrumu ap 192 tūkstoši eiro dienā, apstrādājot aptuveni 299 iesniegumus dienā.

Bet tagad - salīdzinājumam.

Kā informē ziņu aģentūra Bloomberg, Berlīnes mērija izmaksājusi 1,3 miljardus eiro mazajam biznesam un pašnodarbinātajiem, apstrādājot 140 000 iesniegumus vien DAŽU DIENU laikā. Vācijas galvaspilsētā dzīvo 3,7 miljoni cilvēku, bet visumā var salīdzināt ar Latvijas mērogu. Daudziem uzņēmējiem Berlīnē palīdzība tika sniegta 24 stundu laikā kopš pieteikuma iesniegšanas..." uzrakstīja Dombrovskis savā Facebook lapā.

Vēl kritiskāks savā Latvijas varasiestāžu rīcības vērtējumā krīzes periodā, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija, bija bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs.

"Latvijas valdība cīnās ar vīrusu un tā sekām tā, it kā tai būtu vismaz vēl viena tauta rezervē," uzrakstīja viņš savā Facebook lapā.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала