RĪGA, 22. aprīlis – Sputnik. Koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze radījusi nevienlīdzīgu triecienu dažādām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Daudzi skaita zaudējumus, savukārt apgrozījuma palielinājumu varēs fiksēt nedaudz vēlāk. To, kas ir cietis zaudējumu un kas ir ieguvis no "koronakrīzes", centās nosakidrot Neatkarīgā Rīta Avīze.
Pirmie upuri
Saskaņā ar VID datiem, ap 13. aprīli visvairāk dīkstāves pabalsta pieteikumu tika saņemts no viesnīcām un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem (19%), kā arī no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem un autoservisiem (19%). Tā, 11% pieteikumu tika saņemti no izklaides un mākslas nozares uzņēmumiem.
Saskaņā ar CSP datiem par 2019. gadu, pērn Latvijā tika nodarbināti 910 tūkstoši cilvēku, no kuriem 137,6 tūkstoši (15,1%) strādāja vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī autoservisos; 32 tūkstoši (3,5%) strādāja viesnīcās vai sabiedriskajā ēdināšanā; 29 tūkstoši (3,2%) nodarbojās ar administratīvo un apkalpojošo darbu, kas ietver arī tūrisma operatoru darbu; mākslas, izklaides un atpūtas nozarē strādāja 27,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju (3%).
Viesnīcu biznesā, sabiedriskajā ēdināšanā, mākslas, atpūtas un izklaides nozarē, kā arī tirdzniecībā – nozarēs, kuras visvairāk ir skārusi krīze, – lielākoties strādā sievietes. Saskaņā ar Neatkarīgā aprēķiniem uz CSP datu pamata, sieviešu daļa viesnīcu biznesā un sabiedriskajā ēdināšanā 2019. gadā sasniedza 80%, mākslas un izklaides nozarē – 66%, vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un autoservisos – 59%.
Nedz skaidrības, nedz cerības
Krīze skāra gan lielos, gan mazos uzņēmumus. Darbu zaudēja arī stabilu starptautisku kompāniju darbinieki. Tā, AS "Tallink Latvija" jau paziņoja Nodarbinātības valsts aģentūrai, ka sāk 550 darbinieku kolektīvo atlaišanu. Atlaišana skars pirmām kārtām prāmju "Isabelle" un "Romantika" apkalpojošo personālu, taču darbu zaudēs arī krasta darbinieki Latvijā.
"Skarbā realitāte it tāda, ka mūsu kuģi, kas līdz šim kursēja ar Latvijas karogu, jau mēnesi atrodas dīkstāvē ostā, bet darbinieki atrodas mājās un strādā ierobežotu laiku, saņemot samazinātas algas.
Šobrīd mēs joprojām nezinām, kad situācija varētu mainīties un kuģi kaut daļēji varētu atsākt darbu Baltijas jūrā. Ir skaidrs, ka satiksme maršrutā Rīga‒Stokholma netiks atjaunota rīt vai pat pēc dažiem mēnešiem.
Pastāv iespēja, ka šogad maršruts vispār netiks atjaunots pirmskrīzes līmenī. Ir skaidrs, ka tuvākajā nākotnē uzņēmums nevarēs cilvēkiem Latvijā piedāvāt tādu pašu darba vietu skaitu," paskaidroja "Tallink Grupa" izpilddirektors Pāvo Nīgene.
Saskaņā ar kompānijas aprēķiniem, pastāv iespēja, ka pēc ierobežojumu atcelšanas maršrutā Rīga – Stokholma kursēs viens prāmis, jo pasažieru plūsma nekļūs pietiekami liela divu prāmju aizpildīšanai.
Nakts pirkumi un piegādes slavas stunda
Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas pircēju skaits samazinājies pat pārtikas lielveikalos. Iedzīvotāji pērk produktus retāk un pavada mazāk laika veikalos, taču viņu pirkumi ir kļuvuši apjomīgāki. Mego veikalu tīkls martā fiksēja pircēju skaita kritumu par 13%, taču vidējā čeka summa palielinājās par 16%.
"Sākotnēji, kad PVO izsludināja pandēmiju, pircēju pieaugums tika novērots arī apmeklētāju skaitā, taču šobrīd situācija ir cita - cilvēki uz veikalu dodas retāk, taču pērk vairāk, kas liecina par pozitīvu tendenci un cilvēku vēlmi doties uz sabiedriskām vietām pēc iespējas mazāk.
Nedaudz pieaudzis klientu skaits, kas izvēlas apmeklēt Mego diennakts veikalus vēlās vakara stundās. Līdz šim nakts laikā cilvēki visbiežāk iegādājās dažādas pirmās nepieciešamības preces, taču tagad, krīzes situācijas apstākļos, pircēji iegādājas pilnvērtīgu produktu klāstu ilgtermiņam.
Kad tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, pircēji steidza iegādāties preces lielā vairumā un ar ilgu derīguma termiņu, taču, sabiedrības uztraukumam samazinoties, krities šādu pirkumu skaits. Novērojams, ka šobrīd cilvēki rūpīgāk plāno pirkumus," pastāstīja Mego valdes loceklis Igors Šihmans.
Savukārt Maxima kopš ārkārtējās situācijas sākuma izjutusi rekordlielu interesi par darba iespējām tajā. Mēneša laikā darbu uzņēmumā uzsāka gandrīz 500 jauni darbinieki, atsevišķās dienās tika noslēgts rekordliels darba līgumu skaits – līdz 40. Vislielākais pieprasījums ir kasieru, krāvēju, zāles darbinieku vakancēm.
Tai pat laikā strauji pieaudzis pieprasījums piegādes pakalpojumiem. Pārtikas veikali nebija gatavi šādam pasūtījumu pieplūdumam, taču ātri mobilizēja spēkus un paplašināja šādu pakalpojumu piedāvājumu. Maxima vienas nedēļas laikā atvēra 33 pasūtījumu saņemšanas punktus veikalos visos Latvijas reģionos. Iespēju pasūtīt produktus tiešsaistē tagad piedāvā arī Mego sadarbībā ar Bolt Food. Ar Bolt Food tagad sadarbojas arī Narvesen, piedāvājot klientiem piegādāt viņiem uz mājām ēdienu un preces, kā arī preses izdevumus.
