Lielāko kaitējumu ASV Jūras spēku reputācijai nodarījis gan ne epidēmijas uzliesmojums, bet gan tas, ka itin ikdienišķa problēma veselas apstākļu virknes dēļ pārvērtusies par netīru politisku ķēpu medijos. Par notikumu tālāku attīstību portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.
Jau kopš seniem laikiem jebkuru militāru kolektīvu pavada epidēmiju un masu slimību draudi – no difterijas līdz pneimonijai, no utīm līdz gripai. Profilakse un cīņā ar tām veido nozīmīgu militārā kolektīva dzīves elementu. Pašreizējā pandēmija sagādājusi kārtējo izaicinājumu absolūti visu valstu bruņotajiem spēkiem, jo, pats par sevi saprotams, neviens nav pasargāts no masveida infekcijas. Piemēram, ļoti daudz vērīgu (daļēji – arī nelabvēlīgi noskaņotu) acu no visas pasaules tagad vēro situāciju Alabino, Piemaskavā, kur turpinās tradicionālā gatavošanās militārajai parādei: vai Krievijas Aizsardzības ministrijai izdosies nepieļaut tur Covid-19 uzliesmojumu, kas izjauktu visu pasākumu?
Tātad jūrnieku masveida saslimšana uz "Theodore Roosevelt" klāja, protams, ir nepatīkama lieta, taču to nekādi nevar dēvēt par skandalozu. Protams, tas liek pārvērtēt infekcijas speciālistu un citu profesionāļu darbu, kuru uzdevums ir novērts epidēmijas uz kara kuģiem: vai komandieri veikuši visus iespējamos pasākumus un vai bija iespējams vispār kaut ko iesākt, ņemot vērā saspiestību uz kuģa klāja?
Lai nu būtu, kā būdams, pirmie trīs slimnieki uz kuģa tika fiksēti marta trešajā dekadē, bet mēneša beigās jau sasniedza 70 (ekipāžā ir gandrīz 5000 cilvēku).
Tā nu kapteinis Brets Krozjē, oficieris ar teicamu dienesta biogrāfiju un lieliskām karjeras perspektīvām, uzrakstīja garu vēstuli par smago stāvokli uz kuģa, ātri augošo infekciju, iespēju trūkumu nodrošināt inficēto nepieciešamo izolācijas līmeni un palūdza evakuēt lielāko daļu ekipāžas. Viņš aizkustinoši apelēja: "Tam vajadzīgs politisks lēmums, taču tas būs pareizs lēmums. Mēs neesam karā. Jūrniekiem nav jāmirst. Ja mēs nerīkosimies tagad, mēs nevarēsim pienācīgi parūpēties par savu vērtīgāko resursu – saviem jūrniekiem."
Krozjē, rīkojoties pāri tiešo komandieru galvām, nosūtīja vēstuli desmitiem adresātu Jūras spēku vadībā, turklāt izmantoja neaizsargātu elektronisko pastu. Lielāko problēmu sagādāja fakts, ka vēstule nokļuva presē: 31.martā tās fragmentus publicēja "San Francisco Chronicle". Izdevums atzīmēja, ka informāciju apstiprinājis aviāzijas bāzes kuģa vecākais virsnieks.
Subordinācijas pārkāpumu un slepenības noteikumu neievērošanu negatīvi vērtē jebkuras valsts bruņotie spēki: aprīļa sākumā Brets Krozjē tika atlaists no aviācijas bāzes kuģa komandiera posteņa "sakarā ar uzticības zaudējumu". Viņu neapsūdzēja par vēstules nodošanu medijiem, taču nolēma, ka tas kļuvis iespējams, pateicoties Krozjē soļiem, tātad viņš ir atbildīgs par noplūdi.
Taču ekipāžas un amerikāņu sabiedrības daļas acīs viņš bija varonis, kas izglābis padotos. "Theodore Roosevelt" jūrnieki pavadīja atstādināto komandieri ar aplausiem un atbalsta saucieniem.
Sarežģītais stāsts ar to gan nebeidzās – dažas dienas vēlāk stāvoklis pasliktinājās. Guamā, kuras ostā noenkurots "Rūzvelts", ieradās Jūras spēku ministra p.i. Tomass Modlijs, lai tiktos ar ekipāžu.
Satikās.
Savā runā viņš asi kritizēja Breto Krozjē, cita starpā paziņoja, ka viņš esot "vai nu pārlieku naivs, vai pārlieku stulbs" un izpelnījās īstu dusmu un sašutuma vētru no jūrnieku un dažu pazīstamu politiķu (pārsvarā – demokrātu) puses. Situāciju pasliktināja tas, ka, atšķirībā no atlaistā kapteiņa, kadru karavīra, Modlijs ir biznesmenis un ierēdnis, lai arī viņa biogrāfijā ir septiņus gadus ilgs dienests JS.
Vārdu sakot, izcēlās tik grandiozs skandāls, ka Modlijs bija spiests atvainoties Krozjē un demisionēt.
Savukārt no "Theodore Roosevelt" krastā nokāpuši 3967 cilvēki (atlaistais kapteinis vēstulē ieteica evakuēt četrus tūkstošus), koronavīrusa analīzes veiktas 92% personālsastāva. 12.aprīlī bija 585 pozitīvi un 3724 negatīvi rezultāti. Tagad statistiku papildinājis pirmais upuris.
Brets Krozjē panāca savu, lai arī samaksāja par to ar savu karjeru. Starp citu, arī viņš ir inficējies. Vēl pavisam nesen šis stāsts ASV un visai pārējai planētai demonstrētu spilgtu piemēru vīrišķībai – kā cilvēks drosmīgi metis izaicinājumu sistēmai, un amerikāņu sabiedriskās domas spēkam, kas pārspēj pat tik slēgtu struktūru, kā Jūras kara spēku pretestību. Vārdu sakot, visas pasaules iemīļotā amerikāņu gara iemiesojums. Nelaime tā, ka tagad situācija ap "Theodore Roosevelt" tiek izmantota daudz destruktīvākiem un bīstamākiem mērķiem.
Cīņa ar Covid-19 ir ASV politiskās dienas kārtības būtisks elements. Demokrātiskā partija nežēlīgi atmasko un apsūdz Donaldu Trampu un viņa administrāciju par "katastrofālajām sekām", pie kādām novedušas to darbības epidēmijas laikā. Citāts ņemts no bijušā viceprezidenta Džo Baidena programmas raksta, kurš, spriežot pēc visa, kļūs par prezidenta kandidātu no Demokrātiskās partijas.
Demokrātu politiķi skaļāk par visiem aizstāvēja Bretu Krozjē un apsūdzēja visos grēkos Jūras spēku necilvēcīgo un neprofesionālo vadību. Pēc būtības, viņi politiski privatizēja tēmu un ekspluatēja to sev izdevīgā rakursā. Krozjē atstādināšanu tas pats Baidens nosauca par "krimināli sodāmai rīcībai tuvu soli".
Tā vairs nav konfrontācija "civilā sabiedrība – armija". Tas gan arī ir ļoti kaitīgi, taču laiku pa laikam gadās visur.
Tas ir politiķu mēģinājums ienest ASV Bruņotajos spēkos civilo un politisko šķelšanos, kas aizvien vairāk sadala Savienotās Valstis. Pie tam nav gaidāms, ka tādi mēģinājumi beigsies, - tuvojas prezidenta vēlēšanas, un tās būs neredzēti netīras.
