RĪGA, 4. aprīlis – Sputnik. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aprēķināja, cik ilgam laikam Latvijas iedzīvotājiem pietiks esošo uzkrājumu.
Saskaņā ar 1004 mājsaimniecību aptaujas datiem, 29,8% ģimeņu spēs saglabāt līdzšinējo dzīves līmeni ilgāk par trim mēnešiem pateicoties esošajiem uzkrājumiem, 40,9% ģimeņu – ne ilgāk par trim mēnešiem. Šī gada sākumā 29,3% Latvijas mājsaimniecību nebija nekādu uzkrājumu.
Saskaņā ar Swedbank datiem par pērnā gada decembri, aptuveni 17% Latvijas iedzīvotāju ir uzkrājumi trīs un vairāk algu apmērā, savukārt aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju atzīst, ka viņu uzkrājumi ir aptuveni vienādi ar vidējo mēnešalgu.
Vislielākie kopējie uzkrājumi tiek atzīmēti Rīgā un kaimiņu novados: vairāk nekā 5000 eiro rezervē ir 36% Rīgas un tās apkaimes iedzīvotāju, Kurzemē – 26%, Zemgalē un Latgalē – 25%, Vidzemē – 23%.
Saskaņā ar Eurostat datiem par 2018. gadu, Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji izdodas atlikt 6,34% savu ikmēneša ienākumu (salīdzinājuma, Luksemburgas iedzīvotājiem – 22%). Sliktāka situācija ir tikai Lietuvā un Kiprā, kur uzkrājumu līmenis ir negatīvs – šo valstu iedzīvotāji vai nu tērē to, ko ir atlikuši iepriekš, vai arī dzīvo uz parāda.
Saistībā ar Covid-19 epidēmiju Latvijā darbu zaudēs vismaz trīs tūkstoši cilvēku. Saskaņā ar finanšu ministra Jāņa Reira vērtējumu, krīzes periodā bezdarba pabalsts varētu tikt izmaksāts 100-150 tūkstošiem iedzīvotāju.
Valsts paziņoja par nolūku sākt īslaicīgi līdzfinansēt dīkstāvē esošo darbinieku algu līdz 75% no viņa algas, jeb līdz 700 eiro mēnesī, taču tikai ja tiek ievērota virkne nosacījumu. Rezultātā pabalstus vidēji 239 eiro apmērā saņems 214 darbinieki 62 uzņēmumos.
