RĪGA, 7. decembris – Sputnik. Saskaņā ar Swedbank datiem, aptuveni 17% Latvijas iedzīvotāju ir uzkrājumi trīs un vairāk algu apmērā, kas ir par 3% vairāk, nekā pērn. Uzkrājumi no vienas līdz trim algām ir katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam, vēsta jauns.lv. Jebkāda veida uzkrājumu nav vien 7% iedzīvotāju.
Aptuveni divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu uzkrājumi ir aptuveni vienādi ar vidējās mēnešalgas apmēru. Speciālisti norāda, ka kopumā uzkrājumu līmeņa rādītāji pieaug, to atzīmē arī paši iedzīvotāji.
Aptuveni 34% iedzīvotāju uzskata, ka viņu uzkrājumi nav palielinājušies, salīdzinot ar pagājušo gadu, kamēr 19% aptaujāto norādīja, ka viņu uzkrājumi ir palielinājušies.
Rīgas un tās apkaimes iedzīvotāji biežāk, nekā pārējie, veido finanšu drošības spilvenu. Kopumā situācija reģionos nav sliktāka. Aptuveni 14% reģionu iedzīvotāju šogad uzkrājuši papildu naudu. Vērts atzīmēt, ka finanšu rezerves apjoms visu reģionu iedzīvotājiem audzis līdzvērtīgi, vidēji par 1% gadā.
Savukārt kopējais cilvēku skaits, kam šogad izdevies uzkrāt naudu, pieaudzis par 5%, un atšķirība starp reģioniem nav būtiska. Saskaņā ar Swedbank speciālistu datiem, vislielākie kopējie uzkrājumi tiek atzīmēti Rīgā un galvaspilsētas tuvumā esošajos novados. Reģionu vidū līderpozīciju ieņem Kurzeme.
Tiek atzīmēts, ka šogad ātrāk audzis to iedzīvotāju skaits, kuru uzkrājumi pārsnieguši 5 tūkstošus eiro. Šādi uzkrājumi Rīgā un tās apkaimē ir 36% iedzīvotāju, Kurzemē – 26%, Zemgalē un Latgalē – 25%, Vidzemē – 23%.
Pēdējā vietā uzkrājumu reitingā ir Balvi un Viļaka.
Gandrīz puse aptaujāto (47%) norāda, ka krāj nākotnes drošībai. Aptuveni 26% atliek naudu veselībai, lieliem pirkumiem un ceļojumiem – 25%, remontam – 23%, pensijai – 19%, bērnu nākotnei – 18%. Ikmēneša finanšu apmērs, kurus Latvijas iedzīvotāji novirza uzkrājumiem ir no 20 līdz 50 eiro.
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas dienesta Eurostat pētījuma datiem, Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri var atļauties katru gadu kaut vai nedēļu atvaļinājuma pavadīt ārpus valsts, pēdējo piecu gadu laikā strauji pieaudzis.
2013. gadā šādu Latvijas iedzīvotāju skaits bija vien 48%, savukārt 2018. gadā iedzīvotāju skaits, kuri spēj pavadīt atvaļinājumu ārzemēs, kļuva daudzkārt lielāks – 67%. Tādējādi iznāk, ka pērn vien trešā daļa iedzīvotāju uzskatīja atpūtu ārzemēs par pārāk lielu slogu ģimenes maciņam.
