RĪGA, 9. marts – Sputnik. Pasaules mediji asi reaģēja uz naftas cenu būtisko un straujo kritumu, kā arī pauda bažas par iespējamām sekām ekonomikā, stāsta RIA Novosti.
Pirmdien, ņemot vērā OPEC+ nesekmīgos centienus panākt vienošanos, par trešo daļu kritusies Brent markas naftas cena – līdz 31,43 dolāriem par barelu. Vienlaikus starptautiskajā valūtas tirgū dolāra kurss pret Krievijas rubli uzlidoja līdz 72 rubļiem, eiro – līdz 82. Pasaules biržas sāka darbu ar būtisku krišanos.
Britu avīze Times stāsta, ka Saūda Arābija sākusi "karu" pret Krieviju naftas nozarē. Viens no analītiķiem to nodēvēja par "kara pieteikuma ekvivalentu naftas tirgū". Savukārt Financial Times brīdināja, ka naftas karš var nopietni apdraudēt "atkritumu obligāciju" tirgu ASV. Viens no ekspertiem, izvērtējot naftas cenu krišanās radītos efektus, norādīja, ka "pirmdien tirgū līs asinis". Kompānijas "Rapidan Energy Group" darbinieks pauda pārliecību, ka "tas ir tikai sākums" cenu krišanās tendencē.
Avīze Wall Street Journal vēsta, ka naftas cenas kritušās līdz rekordzemiem rādītājiem. Pēdējo reizi iepriekš tās sasniedza tik zemu līmeni 2016. gadā. Situācija izveidojusies naftas kompānijas "Saudi Aramco" sniegtās informācijas fonā par nodomu samazināt cenas. Pēc izdevuma domām, tās rezultātā pasliktināsies Saūda Arābijas un Krievijas attiecības.
Atsaucoties uz OPEC dalībniekiem un Saūda Arābijas pārstāvjiem, izdevums vēsta, ka šie soļi ir "agresīvās kampaņas" elements ar mērķi sagrābt Maskavas tirgus daļu. Tāpat ziņots, ka aprīlī Saūda Arābija plāno palielināt naftas ieguvi līdz 10 miljoniem barelu dienā, turklāt nepieciešamības gadījumā audzēs to līdz maksimāli iespējamam līmenim – 12 miljoniem barelu dienā.
Avīze atzīmēja, ka cenu krasais kritums, iespējams, saistīts arī ar koronavīrusa ietekmi ekonomikā. Tāpat Wall Street Journal ziņoja, ka zelta cenas Āzijas biržās sasniegušas maksimālo atzīmi septiņu gadu laikā un pieaugums, domājams, turpināsies.
Savukārt avīze New York Times norāda, ka naftas cena kritusies vairāk nekā par 20% - tas ir krasākais kritums "vismaz kopš 1991. gada". Pēc izdevuma domām, Saūda Arābija un Krievija var panākt kompromisu, taču situācijā, ja kritums turpināsies, "neviens nespēs apturēt naftas cenu krišanos līdz zemākajam līmenim vismaz pēdējo piecu gadu laikā".
Avīze piebilda, ka tamlīdzīgs naftas cenu kritums "kaitēs ražotājiem visā pasaulē", it īpaši Venecuēlai un Irānai – šo valstu "naftas ekonomikas" izjūt spiedienu ASV sankciju rezultātā. Ilgstoši saglabājoties zemām cenām, pastiprināsies arī finansiālais spiediens uz naftas kompānijām ASV ar lielu parādu līmeni. Pie tam no naftas atkarīgās valstis, piemēram, Nigērija, Angola un Brazīlija var ciest būtiska ekonomiskā krituma rezultātā.
Avīze Washington Post atzīmēja, ka jaunais "naftas karš, ko radījis koronavīrusa uzliesmojums, novedis pie krasas cenu samazināšanās". Izdevums apgalvo, ka vienošanās par ieguves samazināšanu vēl joprojām ir iespējama: OPEC apspriede konsultatīvā līmenī ieplānota marta beigās. Izdevums citēja biznesmeni Ali Hederi, bijušo kompānijas Exxon ekspertu Tuvo Austrumu jautājumos. Savā lapā Twitter viņš uzrakstīja, ka 2020. gadā itin reāla ir naftas cena 20 dolāru līmenī. Viņaprāt, naftas cenu krišanās var novest pie milzīgām ģeopolitiskām sekām.
