Tas nozīmē, ka summārā aktīvu vērtība samazinājusies par pieciem triljoniem dolāru – summu, kas līdzinās Japānas IKP. ASV galvenais fondu indekss S&P 500 sešu dienu laikā krities par 12% - tas nav vērots kopš Lielās depresijas laikiem, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Gadsimta rekords
Februāra beigās pastiprinājās bažas par koronavīrusa izplatīšanās tempiem, un amerikāņu biržās sākās pikējums. Nedēļas laikā fondu indekss S&P 500, kas ņem vērā 500 lielāko ASV kompāniju kapitalizāciju, krities par 12,5%. Zaudējumi sasnieguši trīs ar pusi triljonus dolāru.
Analītiķi konstatēja: S&P 500 tik ātri nav kritis kopš Lielās depresijas laikiem 1928. gadā. Kopš Otrā pasaules kara tirgus pārdzīvojis 27 jūtamus kritumus, kuros indekss vidēji zaudēja 13,4%, taču ne ātrāk kā četru mēnešu laikā. Tagad pietika ar nedēļu.
ASV akciju tirgus līdz pēdējam ignorēja koronavīrusa izplatīšanos, taču, kad kļuva skaidrs, ka epidēmija nokļuvusi Eiropā, investori krita panikā. Ziņas ceturtdien tirgus dalībniekus demoralizēja.
27. februārī veselības aprūpes iestādes ziņoja, ka ASV reģistrēts pirmā inficēšanās ar koronavīrusu no nezināma avota (valstī patlaban ir aptuveni 60 inficētie). Vīruss diagnosticēts sievietei Kalifornijas ziemeļos. Viņa nav apmeklējusi epidēmijas skartas valstis, nav saskārusies ar citiem saslimušajiem.
Uz šo ziņu tirgus reaģēja ar spēcīgāko kritumu deviņu gadu laikā S&P 500 un Dow Jones "zilie žetoni" (30 lielāko kompāniju akcijas) nokrita par 4,4%, tehnoloģiskais Nasdaq zaudēja 4,61%.
"Dow Jones ir pārdzīvojis sliktāko vienas dienas kritumu vēsturē. Tirgum par ļaunu nāca ziņas par lielo inficēto skaitu Itālijā un jauno pacienti Kaifornijā," paskaidroja Global Investments pārvaldnieks Kits Bjūkenens.
Izpārdošana turpināsies
Analītiķi ir pārliecināti, ka bažas par globālo pandēmiju ir sagrāvušas investoru optimismu. Eļļu ugunī pielēja lielāko struktūru prognozes: gan SVF, gan vadošās bankas brīdināja, ka koronavīrusa nestais ekonomiskais zaudējums būs salīdzināms ar 2008. gada krīzes sekām.
Analītiskais centrs Oxford Economics vērtē, ka pasaules ekonomikai epidēmija izmaksās 1,1 triljonu dolāru.
"Pasaules mēroga ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā ir nodarījusi kaitējumu ekonomiskajai aktivitātei," konstatēja SVF.
JPMorgan Chase ekonomisti aplēsa, ka pirmajā pusgadā ASV ekonomikas izaugsmes tempu nepārsniegs 1,25% - gandrīz divreiz mazāk nekā 2019. gadā.
"Vīruss grauj globālās piegādes ķēdītes, ņemt vērā ražošanas apstāšanos Ķīnas rūpnīcās. Cilvēki zaudē darbu, patēriņa pieprasījums krītas," paskaidroja bankas analītiķi savā pārskatā.
"Investori ir pārāk zemu novērtējuši koronavīrusa ietekmi. Turklāt nav saprotams, kā situācija attīstīsies tālāk," aģentūrai RIA Novosti atklāja ASV institūta CSIS eksperts Skots Makdonalds.
Divu lielāko Volstrītas banku analītiķi norāda, ka vērienīgākā akciju izpārdošana tikai sākas, sliktākais vēl ir priekšā.
"Tagadējais kritums, domājams, būs ilgstošāks, ņemot vērā nenoteiktību sakarā ar koronavīrusu un Federālās rezervju sistēmas iespēju robežām," norāda Goldman Sachs stratēģi.
Citigroup gaida FRS atbildes pasākumus, kuri varētu stimulēt "investīcijas riska aktīvos", kuru cenas būtiski kritušās, tomēr pieprasījuma nav. Šodien FRS sasauks ārkārtas sēdi.
Domājams, FRS samazinās likmes jau martā un paziņos par kārtējo iepludinājumu finanšu sistēmā. Tiesa, pēc FRS bijušās vadītājas Džanetas Jellenas domām, regulatora pūles var izrādīties nepietiekamas un koronavīrusa dēļ ASV ekonomikā sāksies recesija.
Taču pagaidām investori pērk tikai tradicionālos aizsargaktīvus – ASV valsts obligācijas un zeltu. Obligāciju ienesīgums (pretēji proporcionāli pieprasījumam) krities līdz ilggadējam minimumam. Savukārt zelts uzstādījis kārtējo rekordu, sasniedzot atzīmi 1650 dolāru apmērā par unci.
