Šajā gadījumā nav svarīgi ASV vai Eiropas biržas indeksu konkrēti rādītāji, turklāt jebkuru akciju, valūtu vai biržas preču cenas viegli aug un krītas par vairākiem procentiem dienā. Svarīgāks ir tirgu emocionālais stāvoklis, kuri šķiet patiešām nobiedēti, neskatoties uz visiem centieniem nomierināt finanšu pasaules darboņus, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
Amerikāņi ir satraukušies
Lūk, kā situāciju pirms dažām dienām aprakstīja un biržas kotējumu konvulsiju ticamāko iemeslu minēja finanšu žurnālisti no izdevuma Business Insider: "Federālā rezervju sistēma (tas ir, ASV Centrālā banka – aut.piez.) pieņēma lēmumu par likmju ārkārtas pazemināšanu pirmo reizi kopš (2008.gada – red.) finanšu krīzes – tas liecina, cik izmisīgs ir ASV ekonomiskais stāvoklis koronavīrusa fonā."
Kad amerikāņu mainstream žurnālisti, parasti tik patriotiski un optimistiski noskaņoti par ASV ekonomiku, pēkšņi sāk izmantot tādus terminus, kā "izmisīgs stāvoklis", var rasties pamatotas aizdomas, ka runa nav tikai par koronavīrusa pacientu skaitu. Drīzāk gan radušās bažas par pašas ASV ekonomikas šaubīgo veselību, kurā pat ne īpaši plaša epidēmija var radīt dziļu recesiju.
Finanšu pasaulaes satraukuma iemeslus var skaidrot ar sekojošu salīdzinājumu: pacients ierodas slimnīcā ar vieglu saaukstēšanos un iesnām, taču pēc izmeklēšanas viņu pa taisno ved uz reanimāciju un sāk dot zāles, kam nav nekāda sakara ar iesnām. Skaidrs, ka tāds notikumu pavērsiens radītu satraukumu pacienta radinieku vidū. Šajā gadījumā pacients ir ASV ekonomika, reanimatologu komanda – ASV Federālā rezerve un Finanšu ministrija, satrauktie tuvinieki – baņķieri, korporāciju vadītāji, pensijas fondu menedžeri un ierindas investori.
Krasa (0,5% - tas ir ļoti daudz) un ārkārtēja dolāru procentu likmes samazināšana pēdējo reizi tika pielietota 2008.gada totālās ekonomiskās krīzes fonā, kad bija apdraudēti ASV un pasaules ekonomikas pamati un pasaules finanšu sistēmas galvenajām bankām draudēja bankrots. Tāpēc Federālās rezerves darbību salīdzinājums ar reanimatologu komandu ir attaisnots. Lietā liktas ārkārtas metodes, lai ietekmētu ekonomiku un finanšu tirgu. Tagad vēl klāt nāk Donalda Trampa reakcija – viņš bija neapmierināts ar to, ka spertie soļi nav pietiekami radikāli: "Vairāk mīkstināt (monetāro politiku – red.) un apgriezt (procentu likmes – red.)!" ASV prezidents burtiski kliedz savā lapā Twitter.
Arī te var novilkt paralēli: iedomājieties, ka palātā iebrāžas galvenais ārsts un sāk burtiski aurot uz ārstiem, pieprasot, lai viņi kustētos veicīgāk un aktīvāk atdzīvinātu slimnieku.
Šķiet, pēc tam būs pagrūti iegalvot slimniekam, ka viņš ir " vienkārši saaukstējies". Tāpēc amerikāņu (līdztekus – arī ārvalstu) investori uz centrālās bankas soļiem reaģēja negatīvi. Likmju samazināšanas dienā nebija vērojama nekāda strauja amerikāņu akciju celšanās, fondu indeksi "aizgāja" mīnusā.
Lai kā indeksi izturēsies turpmāk, fundamentālā līmenī saglabāsies tā pati problēma: spriežot pēc varasiestāžu darbībām, ASV ekonomikā (domājams, arī ES ekonomikā) klājas slikti, un koronavīruss tikai pasliktinās jau esošās strukturālās problēmas. Izvirzīta pat radikālāka teorija: koronavīruss ir tikai iegansts ārkārtas stimulēšanas pasākumiem, ko citos apstākļos nāktos aizbildināt ar citiem, mazāk pārliecinošiem iemesliem.
Pazīstamais Volstrītas veterāns un televīzijas zvaigzne Džims Krāmers ir tipisks finanšu speciālists. Telekanāls CNBC stāsta par viņa iespaidiem: "Džims Krāmers paziņoja CNBC, ka Federālās rezerves procentu likmju straujā samazināšana liek viņam vairāk satraukties par iespējamiem ekonomiskajiem riskiem koronavīrusa dēļ. "Es pašlaik nervozēju. Es nervozēju vairāk nekā līdz šim," atzina Krāmers. Viņš piebilda, ka šis solis palīdz Volstrītai, taču gandrīz nepalīdz pārliecināt patērētājus, kuri uztraucas par koronavīrusu, sēž mājās un naudu netērē."
Daiļrunīgs fakts: krīzes brīžos attīstīto valstu investori (un liela daļa investoru no jaunattīstības valstīm) parasti pārdod savas akcijas un skrien pirkt dolārus – viņus mudina bara instinkts un pārliecība par to, ka ar dolāru viss noteikti būs kārtībā. Taču pēc Federālās rezerves lēmuma investori metās pirkt zeltu. Arī tas liecina par lielu nervozitāti un pārliecības trūkumu par rītdienu.
Mūsu priekšā ir ne tikai ASV problēma. Tā ir visu "kolektīvo Rietumu" problēma – par to liecina tas, ka tirgus nomierināšanai Vašingtona piesaistījusi visas G7 valstu centrālās bankas un finanšu ministrijas.
Daudzpusēju telefona sarunu rezultātā tika pieņemts kopīgs paziņojums. Tajā teikts, ka "G7 finanšu ministri ir gatavi spert atbilstošus soļus, lai sniegtu palīdzību atbildei uz vīrusu un atbalstu ekonomikai pašreizējā posmā. G7 centrālās bankas turpinās pildīt savus mandātus, tādējādi atbalstot cenu stabilitāti un ekonomisko izaugsmi, saglabājot finanšu sistēmas stabilitāti".
Lieta tāda, ka ASV un ES ekonomikas iegrimušas parādos, tām nepietiek izturības, lai patstāvīgi pārciestu pat nelielu īslaicīgu patēriņa pieprasījuma krišanos vai globālās ekonomikas ražošanas ķēdīšu sarāvumu, un to fundamentālās problēmas nav iespējams salāpīt, padarot lētākus kredītus vai audzējot budžeta deficītu. Tipogrāfijā, kas ražo svaigas dolāru vai eiro banknotes, nav iespējams uzdrukāt vakcīnu vai zāles pret vīrusu. Kā jau teicām, epidēmija ir atklājusi globalizētās ekonomikas vājās vietas – mazākā šoka apstākļos tā sāk aizelsties.
Nav svarīgi, cik sekmīgas būs centrālo banku pūles nomierināt finanšu tirgu – epidēmija tikai paātrinās svarīgu ekonomisko tendenci: vadošo vietu dienas kārtībā ieņems deglobalizācija un ekonomiskās patstāvības pastiprināšanās, lai minimizētu ārējos riskus. Pie tam Krievija ekonomiskās patstāvības un ar ārējiem satricinājumiem saistītu risku minimizācijas ceļā ir tikusi krietni tālāk uz priekšu.
