No krituma paglābj tikai koronavīrusa epidēmija. Par to, kāpēc tā notiek un kā notikumi varētu attīstīties tālāk, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.
Krīze stāv uz sliekšņa
Rūpniecības sektorā indekss krities līdz 50,8 punktiem, pakalpojumu sektorā mēneša laikā tas krities par četriem punktiem – no 53,4 līdz 49,4 — un nonācis recesijas zonā. PMI kopsavilkums ekonomikā arī ir nonācis zem 50 punktiem. Tātad valstī sākas krīze.
"Pirmo reizi kopš 2008.gada ekonomiskā aktivitāte ir sarukusi, - uzsver analītiskā aģentūra IHS Markit. — Samazinājies rūpniecības produkcijas pasūtījumu skaits, - tas nav noticis kopš 2009.gada oktobra. Negrozāmi krītas arī ārvalstu patērētāju pieprasījums."
Tūlīt pēc šo datu publikācijas dolāra indekss, kas ņem vērā kursu pret eiro, jenu, sterliņu mārciņu, Šveices franku, Zviedrijas kronu un Kanādas dolāru, nokritās no 99,79 līdz 99,14 punktiem.
Par lielām problēmām liecina arī citi rādītāji. Financial Times raksta, ka enerģētikas nozarē strādājošās kompānijas vēsta par depresiju, "kāda nav bijusi vērojama kopš uzbrukuma Pērlharborai 1941.gadā".
Būtiski kritusies arī ogļūdeņražu cena (tāds dabasgāzes kotējums biržā Henry Hub nav redzēts kopš 1999.gada), tāpēc S&P 500 Energy nozares indekss krities līdz minimālam rādītājam 78 gadu laikā.
Analītiķi brīdina: ASV fondu tirgus jau sen ir pārvērties par burbuli, kas plīsīs, ja investori kritīs panikā, ņemot vērā skumdinošos datus par lietišķo aktivitāti.
Par to, ka tāds scenārijs ir iespējams, liecina, arī volatilitātes indekss VIX, ko mēdz dēvēt arī par "baiļu indikatoru", jo tas krasi pieaug satraukuma un nenoteiktības apstākļos. Pirmdien VIX palēcās par 40% - līdz augstākajam līmenim, kopš pērnā gada augusta, kad sākās kulminācija ASV un Ķīnas tirdznieciskajā konfrontācijā.
Biedējoši simptomi
Vēl viena gaidāmās krīzes pazīme – īstermiņa un ilgtermiņa valsts obligāciju ienesīguma inversija. Ilgtermiņa obligāciju ienesīgums parasti ir augstāks ekonomiskās situācijas attīstības prognožu risku dēļ.
Taču rudenī bija vēroja divu un desmit gadu obligāciju inversija. Pirmdien – rekordliela inversija starp obligācijām ar trīs mēnešu un desmit gadu termiņu.
"Tas liecina, ka investori visai pesimistiski vērtē ekonomikas perspektīvas un procentu likmes," izdevumam Markets Insider paziņoja investīciju fonda Valley Forge Capital Management direktors Deivids Kantesarija.
Apvērsta ienesīguma likme ir vērojama pirms visām krīzēm ASV kopš 1950.gada. "Tuvākajā nākotnē tirgū var būt diezgan pabriesmīgi," atzina Kantesarija. Vēl nervozākus investorus padara arī koronavīrusa epidēmija. Inficējušies jau vairāk nekā 80 tūkstoši cilvēku, aptuveni trīs tūkstoši miruši tā rezultātā.
Aizvadītajā nedēļas nogalē G20 valstu finanšu ministri un centrālo banku vadītāji, tiekoties Rijādā, atzīmēja, ka koronavīruss neizbēgami bremzēs pasaules ekonomiku.
"Cietīs tūrisms, aviācijas pārvadājumi. Karantīnas rezultātā dažādās pilsētās un valstīs tiks traucētas loģistikas ķēdītes," norādīja IHS Markit ekonomists Kriss Viljamsons.
Nelaime palīdz
Izklausās paradoksāli, tomēr koronavīrusa epidēmija attur ASV dolāru un ekonomiku no vērienīga kritiena: investori drudžaini pārved līdzekļus uz tradicionālajiem aktīviem – zeltu un obligācijām.
Galu gala 24.februārī zelta cena pieauga līdz 1690 dolāriem par Trojas unci. Savukārt ASV obligāciju ienesīgums, pretēji proporcionālajam pieprasījumam, sasniedza vēsturisko minimumu: 1,89% gadā obligācijām ar 30 gadu termiņu un 1,453% - septiņu gadu vērtspapīriem.
"Kapitāls bēg no riska," paskaidroja bankas ING valūtu stratēģis Frančesko Pesole. Laikā, kad pār pasaules ekonomiku savelkas tumši mākoņi, investori aizvien aktīvāk iegulda naudu ASV aktīvos.
"Vienkārši nav alternatīvas," ir pārliecināts Pesole. Patiešām, Japānas ekonomika sabruka par 6% ceturtajā ceturksnī, jau pirms koronavīrusa epidēmijas, bet Eiropā bija vērojams spēcīgākais rūpniecības kritums desmit gadu laikā. "Konkurējošo valūtu vājums pagaidām ļaus dolāram palikt uz troņa," secināja eksperts.
Taču tāda stratēģija ir visai riskanta Federālās rezerves politikas dēļ. Regulators neplānoja mainīt likmes šogad, taču lietišķās aktivitātes indeksi, domājams, liks atsākt ekonomikas stimulēšanu.
Eksperti uzskata, ka līdz decembrim likmes tiks pazeminātas divas reizes. Tas nozīmē jaunu dolāra novājināšanos, kas sāksies, tiklīdz stabilizēsies situācija ar koronavīrusu.
