Latvijas laukos nav kas strādā: cerību uz jauno paaudzi nav, 90% tehnikas salauzts

© Sputnik / Sergey MelkonovУборка пшеницы
Уборка пшеницы - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Pērn Latvijā savākta rekordliela labības raža, taču vai tas liecina par to, ka lauksaimniecība zeļ un plaukst.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Pērn Latvijā savāktā labības raža, salīdzinot ar 2018. gadu, palielinājusies par 53,8%, jeb par 1,1 miljonu tonnu, sastādot 3,163 miljonus tonnu, kas ir augstākais rādītājs Latvijas vēsturē, raksta avīze "Bizness Segodņa". Šādus provizoriskos datus pirms dažām dienām sniedza Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Raža laba, efektivitāte – nē

Saskaņā ar CSP informāciju, vidējais viena hektāra labības ražīgums pērn sastādīja 42,6 centnerus, kas ir otrs lielākais ražīgums Latvijas vēsturē pēc 2015. gada, kad ražīgums sastādīja 44,9 centnerus hektārā. Labības produktu eksports arī bija rekordliels, sastādot 2,8 miljonus tonnu un kopējo summu 518 miljonu eiro apmērā. Kā galveno iemeslu labai ražai lauksaimnieki norāda laikapstākļus.

Любительский лов камбалы и минтая в Уссурийском заливе  - Sputnik Latvija
Latvija aizmirsusi kā jāķer zivis: ko atnesīs jaunais ES budžets

Taču LR lauksaimniecības panākumi labībā īpaši neiespaidoja starptautisko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), par kuras locekli Latvija kļuva 2016. gada jūnijā. ESAO norādīja republikai uz zemo darba efektivitāti nozarē, neattīstīto kooperāciju saimniecību starpā, inovatīvo eksporta produktu slikto izplatību.

Šādi ir ikgadējā Latvijas lauksaimniecības "audita" rezultāti. No kā var secināt, ka lauksaimniecība Latvijā pakāpeniski attīstās, taču lēnāk, nekā citas ekonomikas nozares. Un tas, neraugoties uz to, ka nozare sastāda 3% no IKP, 17% eksporta un tajā ir aizņemti 8% iedzīvotāju.

Lielākā daļa Latvijas lauksaimniecības produkcijas ir labība un piena lopkopība. Piensaimniecības parasti ir mazākas, nekā vidēja ES, savukārt saimniecības, kas nodarbojas ar labību, parasti un lielas un ir orientētas uz eksportu.

Заготовка леса. Архивное фото - Sputnik Latvija
Kas nav kārtībā ar mūsu darbu? Noskaidrojies, kāpēc Latvija ir tik nabadzīga

Labība ir viena no galvenajām eksporta grupām Latvijā, taču tai pat laikā puse saimniecību principā nepārdot nekādus lauksaimniecības produktus, kas arī bremzē ekonomisko attīstību. Lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes veicināšanas nolūkos ESAO iesaka piešķirt finansējumu nevis atbilstoši saimniecības platībai un ražošanas apjomiem, bet efektivitātes veicināšanai: izglītībai, vadības uzlabošanai, investīcijām un kooperācijas attīstībai.

Tāpat ir jāpalielina atbalsts preču ražošanai ar augstu pievienoto vērtību. Ir jāvienkāršo īpašuma pārvaldes un zemes nomas kārtība, lai zemes tirgus labi funkcionētu.

Sākumā ienākumi, pēc tam arī dīgsti

Atsevišķā problēmā lauksaimniecības dalībnieki izceļ kadru deficītu. Tā jau ir hroniska problēma un ir guvusi jaunas formas. Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācijā paziņoja, ka šodien 90% tehnikas un lauksaimniecības iekārtu ir salūzušas nemākulīgās ekspluatācijas dēļ. To cilvēku skaits, kuri prot strādāt ar mūsdienu iekārtām, kļūst arvien mazāk un mazāk, un viņu vecums arvien biežāk pārsniedz 50 gadus. Un nav nekādu cerību uz to, kāpēc kāda laika viņus nomainīs jauni un perspektīvi speciālisti.

Мужчина с чемоданом - Sputnik Latvija
Latvijai draud eirofondu līdzekļu apšņāpšana: deputāts prognozē jaunu emigrācijas vilni

Patlaban Latvijā pastāv 8 izglītības iestādes, kur var apgūt lopkopības, dārzkopības tehniķa un lauksaimniecības tehniķa specialitāti. Taču drīzumā tās varētu slēgt abiturientu trūkuma dēļ. Tajās nesalasās pat 500 audzēkņu, ko pieprasa profesionālās kompetences centriem. Un diez vai tuvākajā nākotnē šie skaitļi var tikt sasniegti.

Īsāk sakot, Latvijas zeme nelaiž pasaulē pietiekamu skaitu kadru, lai paceltu lauksaimniecību? Lai gan receptes, protams, ir, taču diez vai tās der Latvijai. Lūk, ko saka Kens Ešs, ESAO Tirdzniecības un lauksaimniecības direktorāta vadītājs: "Lai apturētu cilvēku aizbraukšanu no lauku rajoniem un piesaistītu jauniešu interesi, jāparūpējas, lai šis teritorijas kļūst pievilcīgākas. Tāpat ir jānodrošina augsts ienākumu līmeni. Pašiem zemniekiem ir jāizdara tā, lai neatkarīgi no viņu klātbūtnes vai prombūtnes saimniecība strādātu bez traucējumiem. Savukārt ierobežojumi tirgus apmēram palīdzēs pārvarēt inovāciju attīstību un zinātnisko sadarbību."

Ziņu lente
0