RĪGA, 20. jūlijs — Sputnik. Latvijā ir zems darba ražīgums. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kura dēļ valsts ekonomika un līdz ar to arī dzīves līmenis manāmi atpaliek no attīstītākajām pasaules valstīm, raksta avīze "Segodņa".
Pašā apakšā
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dati par 2017.gadu liecina, ka darba ražīgums Latvijā sastādījis 36,7 ASV dolārus pēc pirktspējas paritātes stundā. Rādītājs ir daudz zemāks nekā Eiropas valstīs, ASV vai Japānā. Piemēram, darba ražīgums Vācijā ir 72,2 dolāri, ASV — 72,1, Lielbritānijā — 60, Japānā — 46,1, ESAO valstīs vidēji — 54,8, G7 valstīs — 64,1.
Starp līderiem ir Īrija (99,5 dolāri stundā), Luksemburga (98,5), Norvēģija (83,1), Beļģija (76,8), Dānija (76,4). Nav grūti ievērot: jo augstāks ir darba ražīgums, jo bagātāka valsts.
Igaunijas iedzīvotāji vidēji stundā izstrādā produkciju vai pakalpojumus par 38,3 dolāriem stundā, Lietuvā — par 43,2.
Starp ESAP valstīm zemāks darba ražīgums ir tikai Ungārijā (35,7 ASV dolāri pēc pirktspējas paritātes stundā) un Čīlē (27,7).
Iemeslu ir daudz
Zems darba ražīgums nenozīmē, ka cilvēki neprot strādāt vai strādā slikti. Iespējama virkne atpalicības iemeslu, piemēram, novecojušas iekārtas, kuru nomaiņai trūkst līdzekļu. Vai, iespējams, noieta tirgi, kurp aiziet konkrētās valsts produkcija, nespēj samaksāt augstu cenu par preci vai pakalpoojumu.
Savukārt iekļūt maksātspējīgos vai apjomīgākos tirgos, kā zināms, nav nemaz tik vienkārši. Piemēram, Latvijas piena ražotāji sapņoja par Ķīnas tirgu, kad Krievija ieviesa kontrsankcijas pret pārtikas produktiem no ES valstīm. Taču, neskatoties uz visām pūlēm, nekas neizdevās. Piena produkcijas apjomi, kas no Latvijas nonāk Ķīnā, vēl joprojām ir niecīgi. Izrādījās, ka milzīgais tirgus baltiešiem nav pa zobam.
Kaut kas te nav kārtībā
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pastāstīja, ka darba ražīgums Latvijā sasniedz tikai 43% no vidējā rādītāja Eiropā. Pie tam šo rādītāju pārsniedz tikai četras nozares Latvijā – kokapstrāde, lauksaimniecība un graudaugu audzēšana, transports un aviācija, kā arī stikla šķiedras rūpniecība, kurā strādā nozares līderos – "Valmieras stikla šķiedra". Tiesa, nesen šis uzņēmums paziņoja, ka nokļuvis uz bankrota robežas, un lūdza juridisko aizsardzību. Tātad palikušas tikai trīs nozares.
Taču interesanti, ka tik zema darba ražīguma apstākļos uzņemējs Latvijā vidēji pelna vairāk nekā kolēģi, piemēram, Vācijā vai Dānijā. Piemēram, Latvijā peļņas norma pārtikas rūpniecībā sastāda aptuveni 8,6%, bet Rietumeiropā – tikai 5,6%. Tas noskaidrojās nesen aptaujā, kurā piedalījās aptuveni 20 tūkstoši nozares uzņēmēju. Tātad bizness pelna itin labu naudu, taču nesteidz to ieguldīt ražošanā.
Starp citu, daudzi eksperti uzskata, ka galvenais iemesls, kāpēc Latvija atpaliek no Rietumeiropas, ir izglītības zemā kvalitāte. Pietiek tikai paskatīties uz Eiropas augstskolu reitingu. Parasti Latvijas augstskolas nespēk iekļūt pat starp pirmajiem trim simtiem.
