RĪGA, 19. februāris – Sputnik. Eiropas Parlamentā turpina apspriest Eiropas Savienības budžeta plānu 2021.-2027. gadam, raksta Baltnews.lv.
Pārrunas apgrūtina tas, ka jaunais septiņu gadu budžets ir ievērojami samazinājies – Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības maksāja 75 miljardus eiro. tiek gaidīts, ka budžeta kopējais apjoms pārsniegs triljonu dolāru, turklāt 25% no tā aizies tā dēvētajam Zaļam darījumam – investīciju programmai, lai līdz 2050. gadam ES izveidotu klimatisko neitralitāti. Savukārt tas paredz investīciju samazinājumu lauksaimniecībā un Kohēzijas fondā.
Tas izraisīja konfliktu starp "taupīgajām" valstīm – Nīderlandi, Austriju, Zviedriju un Dāniju un tā dēvēto Kohēzijas draugu grupu, kurā ietilpst arī Latvija. Neapmierināti ir arī fermeri Baltijas valstīs, kuri uzskata, ka esošā lauksaimniecības atbalsta sistēmā nenodrošina viņiem vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.
Eirodeputāts no Vācijas Manfreds Vēbers (Eiropas Tautas partija) uzskata, ka Kohēzijas politika un lauksaimniecība ir Eiropas Savienības pamats.
"Mēs nevaram aizmirst par lauksaimniekiem, par kohēzijas politiku. Ja ejam uz Eiropas attīstību, tad, samazinot šos līdzekļus, tas nav iespējams. Mums vajadzētu būt godprātīgiem, Eiropas Parlamenta priekšlikums ir saprātīgs – 1,3 % no IKP – skaidrs, ka mums ir jāmaksā vairāk," paziņoja viņš.
Eirodeputāts no Latvijas Roberts Zīle (Eiropas Konservatori un reformisti) paziņoja, ka "zaļā" politika izprovocēs Latvijas migrācijas izaugsmi.
"Ja mēs iedomājamies, ja kohēzijas valsts pilsonis uzzina, ka viņa kohēzijas aploksne būs par 25% mazāka jaunajā perspektīvā, tad viņš aizbrauks, viņš aizbrauks uz attīstītajām valstīm Rietumeiropā, tad situācija šajās kohēzijas valstīs kļūs vēl sliktāka, nekā tā ir tagad," pateica viņš.
Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, kurš šonedēļ piedalījās ES Padomes sēdē, paziņoja, ka ES budžeta pārrunās Latvijas intereses nav ņemtas vērā pilnā apjomā, tiek ziņots Latvijas ĀM mājaslapā.
Latvija turpina aizstāvēt savas intereses budžeta sadaļās par kohēzijas politiku un lauksaimniecību, kā arī uzstāj uz pietiekama finansējuma nodrošināšanas dzelzceļa projektam Rail Baltica.
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") uzskata, ka Kohēzijas fonda samazināšana var nest arī labumu Latvijai, jo valsts ir pārāk pieradusi tērēt naudu, ko nav nopelnījusi.
"No vienas puses, mazāk naudas ir slikti. Bet kā bijām rīkojušies ar šo ievērojamo finansējumu? Ar skaidru galvu un cietu roku ar Eiropas fondiem varētu modernizēt ekonomiku un panākt strauju labklājības lēcienu. Bet gandrīz 16 gadu garajā "Eiropas fondu apgūšanas" periodā, diemžēl, nav noticis ne pirmais, ne otrais.
Un katrai medaļai ir divas puses. Latvija ieguvusi nelabu parazītisku paradumu tērēt “nenopelnīto naudu”. Un tas novājina, pieradina pie dzīves uz "humānās palīdzības" rēķina. Tas var pat saknē nogalināt ambīcijas un nepieciešamību attīstīties pašiem.
Sen pazīstams teiciens vēsta: "Dod cilvēkam zivi – un vienu dienu viņš būs paēdis, dod viņam makšķeri – un viņš spēs sevi pabarot visu dzīvi." Diemžēl, mēs esam pārāk pieraduši ēst zivi, ko paši neesam noķēruši. Ar to ne tikai tiek laista garām iespēja iemācīties makšķerēt pašiem, bet tiek attīstīts kaitīgs, infantils ieradums dzīvot par svešu naudu," uzrakstīja viņš savā Facebook lapā.
