RĪGA, 19. februāris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Saeimā aizritējusī revidentu komisijas sēde atklāja: "Rīgas satiksme" maksā 15 miljonus eiro gadā kompānijai, kuras patiesā labuma guvējs nav zināms pat pašvaldības transporta uzņēmuma vadībai.
Iztukšojošā matemātika
Par pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" darbu deputātiem ziņoja jaunā valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa. Sagatavotā prezentācija iekļāva uzņēmuma pamatdatus. Tostarp pagājušajā gadā Rīgā tika pārvadāts nedaudz vairāk kā 148 miljoni pasažieru, to skaitā 12,75 miljoni – ar mikroautobusiem.
Kopējie ekspluatācijas izdevumi, saskaņā ar 2020. gada plānu, sastāda 199 miljonus eiro. ienākumi no biļešu tirdzniecības – aptuveni 50 miljoni eiro. Tādējādi, vidējā viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksa šogad sastādīs 1,35 eiro (saskaņā ar 2019. gada datiem, 1,27 eiro). Tramvajos viena pasažiera pašizmaksa ir nedaudz augstāka: 1,53 eiro, trolejbusā nedaudz lētāk – 1,28 eiro.
Tāpat Innusa paziņoja: viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksā (1,35 eiro) 0,46 eiro sastāda izdevumi algām; 0,08 eiro – degvielai; 0,24 eiro – tehnikas amortizācijai. Ir arī citas nenozīmīgas izdevumu sadaļas. Taču ir arī vērā ņemama – 0,38 eiro – tā ir kompensācijas daļa, ko izmaksā "Rīgas mikroautobusu satiksmei" (RMS) par pasažieru pārvadāšanu ar e-taloniem, kuriem piemērots atvieglojums.
Saskaņā ar "Rīgas satiksme" datiem, 47% pasažieru, kas izmanto Rīgas sabiedrisko transportu, brauc ar to par brīvu (skolēni, pensionāri, 1. un 2. grupas invalīdi un t.t.). Vēl 27% ir tiesības uz atlaidēm (piemēram, vecāki daudzbērnu ģimenēs). Un tikai 26% pasažieru maksā pilnu biļetes cenu. Tā šobrīd bāzes variantā ir 1,15 eiro – tātad zemāk, nekā pašizmaksas cena. Pārējo piemaksā pašvaldība no pašvaldības budžeta (dotācijas šim gadam ieplānotas aptuveni 110 miljonu eiro apmērā) un valsts (ap 7 miljoniem eiro).
Džinetei Innusai nācās atbildēt uz vairākiem neērtiem Saeimas deputātu jautājumiem, un no viņas skaidrojumiem izriet sekojošais: ja Rīgā pilnībā atceļ RMS dotētos pakalpojumus, tad sabiedrisko transportu varēs iztaisīt par brīvu visiem. Pašvaldības budžeta slogs īpaši lielāks nekļūs.
Otrā atklāsme: ar pienācīgu valsts struktūru dalību, Rīgas sabiedriskais transports var kļūt par brīvu ne tikai galvaspilsētas iedzīvotājiem, bet arī visiem pilsētas viesiem, un pat paplašināt tā ģeogrāfiju līdz piepilsētām. Taču šajā gadījumā pietiktu ar finansējuma saskaņošanu no citām pašvaldībām.
Viltīgie jautājumi
Deputāti – komisijas locekļi manāmi atdzīvojās, kad uzstāšanās nonāca līdz līgumam ar "Rīgas karte". Šī forma, kas tika nodibināta 2007. gadā (tolaik Rīgas mērs bija Jānis Birks no Nacionālās apvienības). Kompānija ieguva tiesības nodarboties ar e-talonu reģistrāciju, nodrošinot pasažieru skaita uzskaiti. Šajā firmā 51% pieder "Rīgas satiksmei", savukārt 49% - ofšoru kompānijai "Conduent Business Solutions France".
"Rīgas karte" pakalpojumi "Rīgas satiksmei" izmaksā 15 miljonus eiro gadā – to komisijas sēdē paziņoja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Un tā (pluss-mīnuss) pēdējo 10 gadu garumā. Par ilgtermiņa līguma laušanu draud solīds sods (tiešu summu nevar nosaukt neviens). Līgums noslēgts līdz 2020. gada beigām. Pēc tā termiņa beigām "Rīgas satiksmei" pāriet visa elektroiekārtu sistēma e-talonu nolasīšanai transportā.
Taču, un to uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens, netiek izslēgts variants, ka pēc līguma termiņa beigām "Rīgas satiksmei" nāksies izpirkt 49% "Rīgas karte" akciju no "Conduent Business Solutions France". Nedz cenu, nedz iespējamos nosacījumus šobrīd nevar nosaukt neviens, pat "Rīgas satiksmes" vadība. "Līgums ir sastādīts pārāk sarežģīti un paredz dažādus rīcības variantus. Taču pirmām kārtām būs jānosaka "Rīgas karte" patiesā vērtība un jāaprēķina vienas akcijas cenu," paziņoja Innusa.
Atbildot uz deputātes Jutas Strīķes jautājumu, "Rīgas satiksme" vadītāja neizslēdza iespēju, ka visas tehnoloģijas uzņēmumā "Rīgas karte" var piederēt tieši privātīpašniekam, savukārt pašvaldības uzņēmumam – tukša čaula. Turklāt akcionāru līgums, uzsvēra Innusa, ir sastādīts tā, ka mazākuma akcionāram ir vairāk tiesību, nekā pašvaldības uzņēmumam, kuram pieder 51% kapitāla.
Pie tam 2019. gada beigās "Rīgas karte" valdē notika izmaiņas, kuras joprojām nav atspoguļotas Uzņēmumu reģistrā. Tāpat joprojām nav zināms, kas ir patiesā labuma guvējs uzņēmumā "Conduent Business Solutions France". Līgums ir konfidenciāls, un par tā izpaušanu ir paredzēts iespaidīgs naudas sods.
Viena-divu mēnešu laikā "Rīgas satiksme" vadība plāno saņemt auditoru vērtējumu ekonomiskajām un juridiskajām sekām iespējamā pirmstermiņa līguma laušanas gadījumā ar "Rīgas karte". Tāpat plānots novērtēt izredzes pieprasīt radītos zaudējumus (ja tādi tiks konstatēti) no bijušajiem "Rīgas satiksme" valdes locekļiem.
Skaidrs, ka pat ar e-talona pāreju "Rīgas satiksmes" pārziņā būs nepieciešami izdevumi šīs jau nedaudz novecojušās sistēmas uzturēšanai. Taču pagaidām nav zināms, cik mazākas tās būs, nekā esošie 15 miljoni eiro gadā.
