RĪGA, 9. februāris – Sputnik. Publicists Juris Paiders Neatkarīgā metās spriest par baiso "X stundu", ar kuru Latvijas varasiestādēm tik ļoti patīk biedēt pašiem sevi un kaimiņus Eiropas Savienībā, raksta BB.lv.
Paiders raksta, ka "X stunda" ir termins, ar kuru Latvijā tiek diplomātiskā formā nomaskēts iespējamais Latvijas un Krievijas militārais konflikts".
Un patiešām, milzīgu daudzumu resursu Latvija tērē militārām vajadzībā. Paņemam kaut vai 2% no IKP, kuri tika novirzīti aizsardzībai. Pie tam Latvijas politiķi šīm vajadzībām nekautrējas prasīt naudu bagātajiem kaimiņiem ES un ASV.
Tikai nevajag aizmirst, ka pats Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzina, ka draudu līmenis patiesībā ir zems. Un tā pati "X stunda", visticamāk, vispār nekad nepienāks.
Taču Paiders norāda, ka "X stunda", var teikt, jau ir pienākusi. Tikai tas viss izskatās ne tā, kā to pasniedz Latvijas varasiestādes. "X stunda" pienāca tad, kad Krievija izslēdza Latviju un Baltiju no savu stratēģisko ekonomisko interešu jomas.
Un ja Latvija šajā jomā vēl ne līdz galam ir zaudējusi savas iespējas, tad var pienākt diena, kad Krievija pilnībā ekonomiski bloķēs Baltiju.
"Tūkstošiem cilvēku atlaišana no darba transporta nozarē 2020. gadā ir jāuzskata par pirmo Krievijas uzvaru pilnīgi cita scenārija hibrīd-karā - Baltijas norobežošanā no Krievijas ekonomisko interešu telpas. Lai pārvarētu jaunās grūtības un izaicinājumus, iespējamam partizānu karam izveidotās bāzes, kā arī brošūras par rīcību "X stundas" gadījumā nelīdzēs," raksta Paiders.
Atgādināsim, ka Maskava daudzkārt uzsvērusi, ka negrasās nevienam uzbrukt. Turklāt Krievijā vienmēr ir gatavi dialogam un sadarbībai.
Sadarbībai ir gatavi arī Latvijā. Latvijas uzņēmēji sūdzas par savas valsts valdību dēļ tā, ka tur viņiem lauž iespējas uzsākt tirdzniecību ar Krieviju. Taču varasiestādes paliek nelokāmas.
Krievijas vietā, ar kuru vēlas tirgoties Latvijas uzņēmējdarbība, tai cenšas piedāvāt Baltkrieviju un Ķīnu, turklāt vaino uzņēmējus tajā, ka tie neesot gatavi darbam ar tiem partneriem, kurus tiem uzspiež.
Taču Krievija sāka novirzīt savas kravas uz pašmāju ostām jau pirms 20 gadiem, taču Latvijā neviens īsti nebija gatavojies kravu apgrozījuma samazinājumam.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, kravu pārvadājumu apjoms uz Latvijas dzelzceļiem pērn sasniedza 17 gadu minimumu. Līdz gada beigām Latvijas Dzelzceļš plāno atlaist pusotru tūkstoti darbinieku, kas ir aptuveni 24% no kompānijas darbinieku kopskaita.
