RĪGA, 31. janvāris – Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apsūdzēja valsts lielāko ostu vadību nepietiekamā sagatavotībā Krievijas tranzīta zaudēšanas gadījumam. Pēc viņa sacītā, Latvijas Dzelzceļš nonācis grūtā situācijā Rīgas un Ventspils ostas dēļ, kurām bija jāpiesaista citas kravas vai jāaizdomājas par rūpniecības attīstību.
Latvijas bēdīgajā stāvoklī pirmām kārtām ir vainīgas pašas varasiestādes, kas, atteicoties no dialoga ar Krieviju, atņēma valstij tranzītu, savukārt budžeta līdzekļus iegulda acīmredzami nerentablos projektos, paziņoja Sputnik Latvija neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.
"Krievija sākusi būvēt divas ostas, Ustjlugu un Primorsku, lai atbrīvotos no spiediena uz savu ekonomiku pirmām kārtām no Baltijas republiku puses. 2014. gadā pret Krieviju tika ieviestas ekonomiskās sankcijas. Latvija, kā viens no aktīvākajiem pret Krieviju vērstās retorikas rosinātājiem, visus sešus gadus balso starp pirmajiem par šo sankciju pagarināšanu. Valsts vadībai pat neienāk prātā pateikt – varbūt tomēr derētu apstāties, Krievija taču ir mūsu partneris," spriež Zaiceva.
Ekonomiste atgādināja, ka Latvija visvairāk bija atkarīga no attiecībām ar KF, jo ievērojama daļa nacionālās ekonomikas ir saistīta ar tranzītu.
"Latvijas politiķiem vajadzēja apstāties un padomāt par to. Kādēļ čehi, ungāri un bulgāri saka, ka sankcijas ir jāaptur? Jo cieš zaudējumus sankciju dēļ. Taču Latvija tā vietā, lai brauktu un vienotos ar Maskavu, katru reizi kaut ko pastiprina – min uz pēdām krievvalodīgiem iedzīvotājiem, pārved skolas uz mācībām latviešu valodā, pastāvīgi meklē Kremļa roku," konstatēja Zaiceva.
Viņa uzsvēra, ka nevalstiskie eksperti sen zina par kravu plūsmu samazinājumu, taču viņu vārdos neviens neieklausās. Tagad nākas samazināt dzelzceļa nozarē strādājošo skaitu, norādīja Zaiceva, taču situācijas izlīdzināšanas pasākumu vietā varasiestādes novirza līdzekļus absolūti nerentabliem dzelzceļa projektiem. Vai tiešām ir tik nepieciešama dzelzceļa elektrificēšana līdz Daugavpilij, kad tur nav pasažieru; priekš kam, sagraujot Rīgas centru, jābūvē Rail Baltica atzars, ja maģistrāles galvenais mērķis ir kravu pārvadājumi – šos un citus jautājumus uzdod sev un citiem eksperte.
"Mūsu valstī neviens nevēlas saprast elementāras lietas. Šobrīd naudas budžetā nav, esošais bezdarbnieku skaits ir ļoti liels priekš Latvijas, un tā ir paaugstināta slodze uz sociālo budžetu. Pluss pie tā: varasiestādes neatbalstīja "Dzintaru" – tas ir kārtējais šāviens savā kājā. Visur notiek darbinieku skaita samazināšana, tādēļ cilvēki pako čemodānus," nobeigumā sacīja Zaiceva.
