RĪGA, 8. februāris – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš intervijā avīzei Diena atzīmēja pozitīvos momentus Krievijas valdības jaunā sastāva izveidošanā un novērtēja konstitūcijas reformas uzsākšanu.
"Raugoties no praktiskiem apsvērumiem, saistībā ar Krievijas valdības maiņu Latvijai pozitīvi ir tas, ka nav nomainīts transporta ministrs, kurš no Krievijas puses ir līdzpriekšsēdētājs starpvaldību komisijā.
Ja šeit būtu izmaiņas, tad objektīvi tas nozīmētu, ka līdz jauna līdzpriekšsēdētāja iecelšanai kavētos konkrētu jautājumu risināšana," paziņoja Riekstiņš.
Atgādināsim, ka transporta ministrs Jevgēņijs Dītrihs kļuva par Krievijas un Latvijas starpvaldību komisijas vadītāju 2018. gada jūnijā, pēc tam, kad nomainīja amatā Krievijas transporta iestādes vadībā Maksimu Sokolovu. Priekšsēdētājs no Latvijas puses ir satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Taču Riekstiņš atzīmēja, ka, neraugoties uz vērā ņemamām izmaiņām Krievijas valdības sastāvā, savus amatus saglabājuši ministri, kuri atbild par ārpolitiku un drošību, – lietas, kuras ir svarīgas Latvijai.
"Te jāsaprot, ka ārlietu un aizsardzības politika Krievijā ir prezidenta pārziņā, līdz ar to šeit, manuprāt, nekas īpaši nemainīsies," atzīmēja vēstnieks.
Kas attiecas uz valdības maiņas iemesliem, Riekstiņš uzskata, ka tā ir sava veida atbilde uz sabiedrības pieprasījumu.
"Savā ziņā var uzskatīt, ka prezidents uzņēmās iniciatīvu un veicināja izmaiņas valdībā būtībā ar tādu pašu mērķi, kā tas nereti notiek citās valstīs – ņemot vērā sabiedrības gaidas pēc izmaiņām un uzlabojumiem, dodot iespēju līdz šim valdībā nebijušiem cilvēkiem," atzīmēja Latvijas vēstnieks.
Taču diplomāts piebilda, ka bijušie Ministru kabineta locekļi turpina darbu augstos posteņos valsts pārvaldē.
Attiecībā uz izmaiņām Krievijas Konstitūcijā vēstnieks piedāvā sagaidīt brīdi, kad šajā jautājumā būs galīgā skaidrība. Grozījumi atrodas apspriešanas procesā un jau tiek veiktas noteiktas izmaiņas.
Turklāt Riekstiņš nosauca par "spekulatīviem pieņēmumiem" dažu ekspertu uzskatus, ka tāda struktūra, kā Valsts padome, tiek ieviesta, lai prezidents Putins varētu saglabāt varu valstī pēc savu pilnvaru termiņa beigām 2024. gadā. Pēc diplomāta domām ir jāsagaida, kad kļūs skaidras šī institūta pilnvaras.
Laiks rādīs
Uz jautājumu par to, vai ir iespējama Latvijas un Krievijas premjeru vai prezidentu tikšanās organizēšana pārredzamajā perspektīvā, Riekstiņš atbildēja, ka šādiem samitiem ir ļoti svarīga satura daļa un kopējais attiecību fons.
"Es ļoti nevēlos skriet notikumiem pa priekšu, tādēļ varu teikt tikai to, ka šobrīd mēs koncentrējamies uz praktiskiem sadarbības jautājumiem mūsu divpusējās attiecībās, un šiem mērķiem ir izveidota starpvaldību komisija, kuras ietvaros notiek tikšanās un jautājumu risināšana, tajā skaitā ekonomiskajos jautājumos, transporta un citās jomās.
Kad ir nepieciešamība, tiekas nozaru ministri, piemēram, [ekonomikas ministrs Ralfs] Nemiro kungs nesen Maskavā tikās ar Krievijas enerģētikas ministru [Aleksandru Novaku], jo ir vairāki jautājumi, kas abām valstīm ir svarīgi enerģētikas jomā. Bet laiks rādīs.
Es šobrīd negribu neko vairāk komentēt. Un protams – jābūt abpusējai gatavībai un viedoklim, ka augstāka līmeņa saruna ir nobriedusi un nepieciešama," nobeigumā sacīja vēstnieks.
