RĪGA, 8. februāris – Sputnik. Daudzas Latvijas slimnīcas nevar nodrošināt pieteikto pakalpojumu līmeni, teikts starpziņojumā, kurš tika prezentēts izskatīšanai valdībā 4. februārī. Līdz ar to gada garumā to pakalpojumu spektrs tiks mainīts, pastāstīja Latvijas Radio veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").
Ziņojums par slimnīcu līmeņa novērtējumu valdībai bija jāskata vēl pirms mēneša, taču šis jautājums daudzas reizes tika atlikts.
Viņķele atzīmēja, ka pārbaude tika veikta, lai pārliecinātos, ka visas slimnīcas patiešām nodrošina pieteiktā līmeņa pakalpojumus.
"Mērķis ir noskaidrot, vai slimnīcu pašu uzņemtās saistības, jo līmenis ir noteikts atbilstoši slimnīcas pašas vērtējumam, tiek izpildīts. Un vai pēc tā vispār ir vajadzība – vai slimnīcā "x" kādā no Latvijas reģioniem patiešām ir nepieciešams dežurējošais ginekologs cauru diennakti, visas dienas nedēļā," pastāstīja Viņķele.
Ziņojuma dati liecina, ka daudzas slimnīcas uzņēmās pienākumus, kurus nespēj izpildīt un kuriem nav pieprasījuma.
"Tas nozīmē, ka gada laikā mēs sagaidīsim slimnīcu pakalpojumu klāsta maiņu.
Vēlos apliecināt, ka neviena slimnīca slēgta netiks. Tas, kas varētu notikt, varētu notikt, ka vairāki diennakts pakalpojumi, kuri it kā pastāv, bet īstenībā nē, šādu spēli ar izlikšanos pārtrauktu.
Un tad nodrošinātu vai nu papildus ambulatoros pakalpojumus, ja pēc tiem tur ir vajadzība, un kombinētu ar niansētāku neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību un skaidrāku kartējumu, kur noteiktos gadījumos cilvēks ir jāved," atzīmēja ministre.
Izvēles nav
Tas nozīmē, ka var samazināties vietu skaits, kur varēs iegūt konkrētus pakalpojumus. Viņķele paskaidroja, ka tas ir nepieciešams, lai būtu pārliecinātiem, ka slimnīcās, kur šie pakalpojumi būs pieejami, tie tiek sniegti augstākajā līmenī. Pēc viņas domām, ir svarīgi, lai mediķiem būtu daudz konkrētu gadījumu, lai viņi var uzturēt savu profesionālismu.
Ministre piemēra kārtā minēja insultu ārstēšanu – ir svarīgi, lai ārsts spēj to diagnosticēt, savukārt šim nolūkam ir nepieciešams regulārs darbs.
Vēl viena nozare, kur speciālistiem ir nepieciešama pastāvīga prakse, ir dzemdību palīdzība.
"Tas ir ļoti augsta riska pasākums. Kā dzemdību speciālisti un vecmātes stāsta, vienā acumirklī var samesties tā, ka ir nepieciešama plašāka palīdzība ne tikai mammai, bet arī bērniņam. Un to var nodrošināt daudzprofilu slimnīcās. Protams, arī vietās, kur mēs sniedzam dzemdību palīdzību, ir jābūt skaidrībai, ka ārsti un vecmātes ir tik pieredzējuši, ka viņi var tikt galā arī ar sarežģītākiem gadījumiem.
Mana prognoze, ka dzemdību palīdzībai vietas, kur varēs droši dzemdēt, vietu skaits būs mazāks," pastāstīja ministre.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Rudzīte pastāstīja, ka, spriežot pēc ministres sagatavotās informācijas, top skaidrs, ka kopumā tika pārbaudītas desmit slimnīcas, un trešā daļa no tām neatbilst pieteiktajam līmenim, ko paredzēts pārskatīt.
Rudzīte atzīmēja, ka daudzām reģionālām slimnīcām nepietika atgriezeniskās saites no ministrijas pēc pārbaužu veikšanas, tādēļ tās nezina, kas sekos tālāk. Gaidāms, ka līdz gada beigām tiks sniegts datu apkopojums.
Pēc viņas teiktā, pastāv bažas, ka slimnīcu līmeņa pazemināšana novedīs pie tā, ka atsevišķi veselības aprūpes pakalpojumi reģionu iedzīvotājiem kļūs mazāk pieejami.
