RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Latvija cietusi sakāvi Eiropas Savienības tiesā lietā par sniega krabju zvejošanu, vēsta Bb.lv.
Latvijas un Norvēģijas attiecības sakaitējās jau 2017. gadā, kad Norvēģijas varasiestādes aizturēja Latvijas kuģi "Senators". Pēc incidenta Latvijas ĀM iesniedza notu Norvēģijai ar prasību atbrīvot kuģi un nekavēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tomēr bija skaidrs, ka Norvēģija nevēlas ļaut Latvijai tuvoties Špicbergenas arhipelāgam.
2019. gada februārī Norvēģijas Augstākā tiesa nolēma, ka kuģiem no ES jāsaņem atļauja sniega krabju zvejai Špicbergenas rajonā un noraidīja Latvijas zvejniecības uzņēmuma SIA "North Star" apelāciju par soda naudu. Jautājums bija par to, vai sniega krabis ir jūras dibenā dzīvojošs nometnieks, vai pārvietojas ūdenī kā zivs – no tā bija atkarīgs, kas kontrolēs krabju skaitu. Tiesa piekrita Norvēģijas argumentiem par to, ka krabji ir nometnieki, kā austeres vai koraļļi, tāpēc, saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju, tas ir Norvēģijas kontinentālā šelfa resurss.
Tiesa nolēma, ka Latvijas kuģa darbības pārkāpušas Norvēģijas likumus.
SIA "North Star" centās pierādīt, ka krabji nav nometnieki, tāpēc to zveju regulē vienošanās par zvejniecību, kas parakstītas ar ES un Krieviju, kā arī apgalvoja, ka, saskaņā ar 1920. gada Špicbergenas traktātu, Norvēģijai jānodrošina citām valstīm brīva piekļuve Špicbergenas ūdeņos. Šos traktāts nosaka Norvēģijas suverenitāti pār Špicbergenu, taču pieļauj citu līguma pušu komerciālu aktivitāti rajonā.
2018. gada martā Latvija iesniedza prasību pret Eiropas Komisiju pēc ES komisāra Karmenu Vella vēstules, kurā tika noraidīts Latvijas lūgums ierosināt tiesvedību pret Norvēģiju un apgalvots, ka Latvija bija informēta: vienošanās ar Norvēģiju par sniega krabju ķeršanu Špicbergenas rajonā ar Norvēģiju nav noslēgta.
Šo tiesvedību Latvija zaudēja.
Norvēģija un ES atšķirīgi traktē 1920. gadā parakstīto vienošanos par Špicbergenu, kurā par arhipelāga saimnieku atzīta Norvēģija. Norvēģija uzskata, ka tai ir ekskluzīvas tiesības lemt jautājumu par zveju jūras dibenā ap salām, taču ES tam nepiekrīt un izsniedz licences krabju ķeršanai šajā zonā pēc saviem ieskatiem.
