RĪGA, 15. februāris – Sputnik. Norvēģijas Augstākā tiesa nolēmusi, ka kuģiem no ES jāsaņem Norvēģijas atļaujas sniega krabju zvejošanai Špicbergenas rajonā uz ziemeļiem no Norvēģijas, raksta Reuters.
Tiesa noraidījusi Latvijas zvejniecības kompānijas SIA North Star apelāciju par lēmumu izrakstīt naudas sodus par sniega krabju ķeršanu. Šis lēmums apgrūtinās naftas ieguvi reģionā ES valstīm.
Jautājums bija par to, vai sniega krabis ir mazkustīga dzelmē dzīvojoša suga, vai tas pārvietojas ūdenī kā zivs, – no tā bija atkarīgs tas, kas spēs kontrolēt krabju rezerves. Tiesa piekrita Norvēģijas argumentiem par to, ka krabji ir mazkustīga suga, līdzīgi austerēm vai korāļiem, un tāpēc, saskaņā ar ANO Jūras likumu konvenciju, ir Norvēģijas kontinentālā šelfa resurss.
Ja Norvēģija zaudētu tiesā, ES varētu pieprasīt tiesības uz sniega krabjiem, savukārt nākotnē oficiālajai Oslo būtu grūtāk aizstāvēt savas tiesības uz naftas un gāzes krājumiem reģionā.
"Norvēģijas krasta apsardzei tas ir liels atvieglojums – tagad viņi var arestēt kuģus, kuri nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību Špicbergenas rajonā," pateica ģenerālprokurors Larss Fause.
Tāpat tiesa nolēma, ka Latvijas kuģa veiktā sniega krabju ķeršana pārkāpusi Norvēģijas likumu.
Latvijas firma SIA North Star centās pierādīt, ka krabji nav mazkustīga suga, jo tie pārvietojas ūdenī, un tāpēc to ķeršana jāregulē zvejniecības līgumam, kuru tostarp parakstīja ES un Krievija.
Tāpat Latvijas firma apgalvoja, ka, saskaņā ar 1920. gada Špicbergenas traktātu, Norvēģijai ir pienākums sniegt citām valstīm brīvu piekļuvi Špicbergenas ūdeņiem. Šis traktāts nosaka Norvēģijas suverenitāti pār Špicbergenu, taču ļauj citām līguma pusēm veikt komercdarbības aktivitāti šajā rajonā. Piemēram, Krievijai ir ogļu raktuves Špicbergenā.
Taču oficiālā Oslo uzskata, ka resursu izmantošanas tiesības apkārt Špicbergenai aprobežojas ar 12 jūras jūdžu joslu apkārt salai.
