RĪGA, 16. janvāris — Sputnik. Norvēģijas Augstākā tiesa sākusi izskatīt lietu par to, vai ES zvejnieki var bez Oslo atļaujas ķert sniega krabjus rajonos, kas atrodas uz ziemeļiem no valsts. Lieta var ietekmēt naftas ieguves tiesības reģionā, vēsta Reuters.
Tiesai nāksies izlemt, vai sniega krabji ir "nometnieku" suga, kas dzīvo jūras dibenā, vai zivju resurss, kas pārvietojas ūdenī. Ja krabis tiks atzīts par "nometnieku", to nāksies uzskatīt par Norvēģijas kontinentālajam šelfam piederošu resursu. Ja uzvarēs ES, Oslo būs grūtāk pierādīt savas pretenzijas uz naftas un gāzes nogulsnēm, uzskata eksperti.
Domājams, tiesas lēmums tiks pieņems aptuveni mēneša laikā.
Tiesvedība uzsākta, ņemot vērā spriedumu Latvijas kuģa Senators ekipāžai, kas zvejoja sniega krabjus Špicbergenas rajonā. Norvēģija nav ES dalībvalsts, tāpēc paziņoja, ka Eiropas Komisijai nav tiesību izsniegt licences zvejai Špicbergenas rajonā – tas ir Norvēģijas suverēnais rajons saskaņā ar 1920. gada līgumu, un izcīnīja uzvaru pirmās instances tiesā.
Kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs apstrīdēja lēmumu Augstākajā tiesā, kā arī pieprasīja apstiprināt tiesības uz sniega krabja zveju pie Špicbergenas krastiem.
"Mums nebija vajadzīga Norvēģijas licence, – viņš pastāstīja Reuters. – Mēs strādājām saskaņā ar noteikumiem. Norvēģijas valdība ir saņēmusi visu informāciju."
Zaudējumus, kas radušies Norvēģijas aizturētā kuģa dīkstāves rezultātā, Pildegovičs vērtēja 20 milj. eiro apmērā gadā.
Norvēģija uzskata, ka tikai tai ir tiesības izsniegt licences sniega krabju zvejai.
"ANO Jūras tiesību konvencija – jūras konstitūcija – šajā jautājumā ir absolūti skaidra. Tikai Norvēģija kā piekrastes valsts var izsniegt atļauju zivju zvejai savā kontinentālajā šelfā," – paziņoja valsts ārlietu ministre Ine Ēriksena Sēreide 2018. gada aprīlī.
Jāpiebilst, ka Norvēģija šai lietai pievērsusi īpašu uzmanību – to izskatīs 11 Augstākās tiesas tiesneši – lielāks skaits nekā parasti.
