RĪGA, 29. janvāris – Sputnik. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa ieradās Strasbūrā uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesiju, lai apspriestu Krievijas žurnālistu darbības ierobežojumus un vajāšanu Eiropā.
Par vārda brīvību dzeltenās vestēs
Krievijas žurnālisti ar kolēģiem EPPA tikās, tērpušies aģentūras Sputnik dzeltenajās vestēs.
"Mūsu korporatīvās krāsas ir dzeltenā un melnā. Saprotu, ka šeit, Francijā, šī krāsa rada noteiktas asociācijas, taču mēs vēlamies, lai šīs vestes mūsu apģērbā asociētos ar satraukumu par to, cik lielā mērā parlamentārieši tagad ir gatavi aizstāvēt vērtības, nevis konkrētus cilvēkus, konkrētas normas kaut kādā konkrētā likumdošanā," uzsvēra Kirils Višinskis, kurš vairāk nekā gadu pavadījis cietumā Ukrainā, apsūdzēts par valsts nodevību.
EPPA ziemas sesijas ietvaros tiek apspriests asamblejas Kultūras, zinātnes, izglītības un mediju komitejas pārskats "Mediju brīvības un žurnālistu drošības apdraudējums Eiropā", ko sagatavojis Lielbritānijas delegāts lords Džordžs Foulkss. Dokumentā Krievijai tiek pārmesta žurnālistu vajāšana un iebiedēšana, tāpat EPPA tajā aicināta atrisināt problēmu, kas saistīta ar vardarbību pret mediju darbiniekiem.
Kirils Višinskis atklāja, ka viņi ar Jeļenu Čeriševu atsaukušies uz KF delegācijas ielūgumu, "lai pirms svarīgas rezolūcijas ar tik nopietnu un skaļu nosaukumu atklātu deputātiem skandalozus faktus, kas saistīti ar attieksmi pret Krievijas žurnālistiem Eiropas teritorijā".
Simtprocentīga cenzūra Igaunijā
Kirils Višinskis atzīmēja, ka Krievijas žurnālisti saskaras ar represijām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Francijā un Lielbritānijā.
"Runa ir par sistemātisku akreditācijas nepiešķiršanu mūsu kolēģiem no Sputnik un "Rossija segodņa", par nepielaišanu pasākumiem. Pēdējā laikā runa ir par atklātiem draudiem, tostarp arī kriminālvajāšanas draudiem, tikai par to, ka šie cilvēki nolēmuši izvēlēties redakciju, kutu viņi izvēlējušies," teica "Rossija segodņa" izpilddirektors.
"Kā Sputnik Igaunija vadītāja, es uzskatu, ka Igaunijā valda pilnīga patvaļa. Ne par kādu vārda brīvību Eiropas valstī Igaunijā nevar būt ne runas, es uzskatu, ka darbojas simtprocentīga cenzūra, lai arī Igaunijā, tāpat kā jebkurā Eiropas valstī, tā ir aizliegta," piebilda Jeļena Čeriševa.
Sputnik Igaunija vadītāja akcentēja, ka oficiālās varasiestādes nekādi nereaģē uz situāciju. Pie tam lielākā daļa Sputnik Igaunija darbinieku ir šīs valsts pilsoņi.
"Es darīšu visu iespējamo no savas puses, kopā ar kolēģiem, ar Kirilu Višinski, ar Krievijas atbalstu, lai uzstātos starptautiskos pasākumos Eiropā un paziņotu visiem, kam iespējams, par situāciju, kas patlaban notiek Igaunijā," apliecināja Čeriševa.
Aicinājums sākt dialogu ar varasiestādēm
Situācija ar Sputnik Igaunija kļūst par mācību grāmatu cienīgu piemēru tam, kāda ir attieksme pret žurnālistiem šajā valstī, norādīja KF delegācijas EPPA loceklis, Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis.
"Mēs runājam par žurnālistu brīvību. Tas, kas noticis ar Sputnik Igaunija, diemžēl jau kļūst par mācību grāmatu cienīgu piemēru tam, kāda ir attieksme pret žurnālistu brīvību šajā valstī. Visi vajāšanas veidi, tostarp arī spiediens pret telpu iznomātāju, tostarp arī Sputnik Igaunija darbinieku apkalpošana bankās mūsdienu Eiropā ir kaut kāda mežonība. To būtu grūti uzskatīt par joku, ja tā nebūtu realitāte," viņš teica.
2019.gada decembrī Sputnik Igaunija darbinieki saņēma valsts Policijas un robežsardzes departamenta vēstules ar atklātiem draudiem ierosināt pret viņiem krimināllietas, ja viņi līdz 2020.gada 1.janvārim nepārtrauks darba attiecības ar aģentūru. Igaunijas varasiestādes skaidroja, ka šādi pasākumi esot nepieciešami, lai pildītu sankcijas, kas vērstas pret starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" (mediju grupa, pie kuras pieder Sputnik – red.) ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu. Taču ES sankcijas ieviestas nevis pret ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kurā strādā Sputnik, bet gan pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu personīgi.
Iepriekš Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu paziņoja RIA Novosti, ka viņa valsts īsteno ES sankciju politiku nevis pret Sputnik, bet gan attiecībā uz personīgajām sankcijām, kas vērstas pret Kiseļovu.
"Mēs strādājam dažādos virzienos, lai šo problēmu atrisinātu, cita starpā iesaistītas dažādas Krievijas iestādes. Es, uzturoties Igaunijā, Tallinā, nevaru tāpat vien sēdēt tukšā ofisā. Ja mēs klusēsim, informācijas plūsma mūsu jautājumā apstāsies, tāpēc noteikti vajag periodiski atgādināt, ja vajag, - arī kliegt. Es ceru, ka veselais saprāts gūs virsroku, un vismaz Igaunija piekritīs apspriest šo tēmu. Taču pašlaik viņi (Igaunijas varasiestādes) vienkārši aizsegušies ar kaut kādu vairāku, ar to Kriminālkodeksu, starptautiskajām sankcijām un vispār atsakās no dialoga. Es ceru vismaz sākt dialogu, nonākt pie kaut kāda konsensa, ceru, ka viņi (Igaunijas varasiestādes) atzīs savu kļūdu," teica Čeriševa.
Jeļena Čeriševa un Kirils Višinskis Strasbūrā tikās arī ar Eiropas Padomes komisāri cilvēktiesību jautājumos Duņu Mijatoviču. Viņai tika nodota vēstule, kurā aprakstīta Sputnik Igaunija situācija.
2019. gada decembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka Maskava darīs visu iespējamo savu žurnālistu atbalstam.
Starptautiskā organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF), atbildot uz "Rossija segodņa" vēstuli, informēja, ka organizācija izvērtē ziņas par krievvalodīgo mediju stāvokli Igaunijā. Aģentūra "Rossija segodņa" lūdza pārvērtēt diskriminējošo politiku, kas vērsta pret Sputnik Igaunija un ir gatava piedāvāt atbilstošu vērtējumu šim brīvības pārkāpšanas bezprecedenta gadījumam, kā arī lūdz veikt pasākumus aģentūras žurnālistu tiesību nodrošināšanai un dot iespēju viņiem pildīt savu profesionālo pienākumu, teikts vēstulēs.
