RĪGA, 29. janvāris — Sputnik. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) otrdien pieņēmusi apstrīdamu rezolūciju par mediju brīvību un žurnālistu drošību Eiropā, vēsta RIA Novosti.
Dokuments cita starpā satur virkni prasību Krievijai, taču tajā nav iekļauti piemēri par Krievijas mediju pārstāvju apspiešanu un vajāšanu Eiropas valstīs. Rezolūcijas autori norāda, ka Krievijai nekavējoties jāatrisina jautājums par vardarbību, tostarp arī fiziska spēka pielietošanu pret žurnālistiem, jāpārtrauc mediju diskriminācija un jāatceļ likums par ārvalstu aģentiem.
Krievijas delegācija debatēs norādīja, ka balsos pret rezolūciju, jo neuzskata to par objektīvu.
"Daudzi ziņojumā atspoguļotie fakti par Krieviju patlaban vairs nav aktuāli. Mēs uzskatām, ka kritēriji, saskaņā ar kuriem atlasītas piecas valstis, kas nosauktas par vārda brīvības pārkāpējiem Eiropas Padomes telpā (rezolūcijas projekta – red.) 9. pantā, nav acīmredzami," teica KF Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietniece Svetlana Žurova.
Viņa akcentēja, ka Maskava nevēlas, lai "rezolūcija atstātu iespaidu par labvēlīgu situāciju vārda brīvības aspektā pārējās Eiropas Padomes valstīs, piemēram, Ukrainā, kur žurnālistu vajāšanai ir masveida raksturs, taču rezolūcijas projektā šis fakts ir ignorēts".
"Rezolūcijas projektā minētais nekorektais Krievijas likumdošanas raksturojums uzskatāmi demonstrē aizspriedumaino attieksmi pret mūsu valsti. Krieviju aicina atcelt likumu "par nepatiesajām ziņām", atsaucoties uz formulējumu neprecizitāti," piebilda deputāte.
"Tāpat Krievijai iesaka atcelt likumu par ārvalstu aģentiem. Šobrīd mēs aicinājumam nepiekrītam, jo likums ir pieņemts pavisam nesen – ne mūsu, ne ziņotāja rīcībā nevar būt pamatotu faktu par tā negatīvo ietekmi uz viedokļa paušanas brīvību," norādīja Žurova.
