Pilnīgi iespējams, ka pēc četriem mēnešiem starp galvenajām gāzes tranzīta valstīm paliks tikai Ukraina un Turcija, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.
Pārgāzējuši
Eiropas gāzes tirgus ir pārsātināts. Eiropas valstis raizējās par iespējamo tranzīta pārtraukšanu caur Ukrainu, tāpēc glabātavās iesūknēts rekordliels gāzes apjoms, bet siltā laika dēļ gāzes patēriņš ir daudz mazāks nekā agrākajās ziemās.
Monitoringa asociācjas GIE dati liecina, ka no apkures sezonas sākuma no glabātavām Eiropā iztērēts par trim miljardiem kubikmetru mazāk nekā pirms gada, bet rezerves ir par ceturto daļu lielākas: 78,6 miljardi kubikmetru pret 62,9 miljardiem.
Rezultātā cenas var kristies. Patlaban biržā TTF (tai ir labākā likviditāte) dabasgāze kotējas par 115 dolāriem par 1000 kubikmetriem.
Aģentūra S&P Global Platts prognozē cenas krišanos līdz 100 dolāriem, tuvojoties vasarai. Daži eksperti noskaņoti pat pesimistiskāk. Piemēram, Oksfordas Enerģētikas pētījumu institūta analītiķis Maiks Fulvuds uzskata, ka iespējama cenu krišanās pat līdz 70 dolāriem.
Analītiķu argumenti ir aptuveni vienādi: "Gazprom" un "Naftogaz" jaunais tranzīta līgums līdz ar "Turcijas straumes" ekspluatācijas sākumu rada cauruļvadu jaudas pārdaudzumu uz Eiropu no austrumiem, tāpēc tuvākajos mēnešos piedāvājums pārsniegs pieprasījumu. Nav zināms tikai līdzsvara trūkuma mērogs.
Šajā situācijā "Gazprom" ieteicams samazināt piegādes Eiropai. Taču tranzīta apjomu caur Ukrainu un Turciju stingri nosaka kontrakti, un manevra iespēju vienkārši nav.
Toties 18.maijā noslēdzas līgums par tranzītu caur Poliju pa gāzesvadu "Jamala-Eiropa". Līdz šim "Gazprom" nav iesniedzis Varšavai nekādus piedāvājumus, tāpēc, domājams, Krievijas koncerns neplāno to pagarināt.
Tāpat uzskata arī poļi. "Mēs esam gatavi tranzīta apturēšanai", decembra beigās paziņoja Polijas valsts naftas un gāzes kompānijas PGNiG vadītājs Petrs Vozņaks.
Uzvarētājs un zaudētājs
Gāzes tranzīta caur Poliju pārtraukšana "Gazprom" ir izdevīga visos aspektos. Pirmkārt, tā ļaus samazināt piegādes Eiropai aptuveni par 30 miljardiem kubikmetru (gāzesvada "Jamala-Eiropa" projektētā jauda – 32,9 miljardi kubikmetru gadā), uzturot cenas tirgū.
Otrkārt, Krievijas holdings ietaupīs uz tranzīta apmaksas rēķina. Pērnā gada augustā Polijas valdības pilnvarotais stratēģiskās enerģētiskās infrastruktūras jautājumos Petrs Naimskis brīdināja, ka Varšava plāno jaunajā līgumā būtiski palielināt tarifus.
Viņš norādīja, ka 2010.-2017.gadu tranzīta kontraktā ar "Gazprom" Polija zaudējusi 400 milj. dolāru. Var iedomāties, kādas summas Varšava plānoja pieprasīt šoreiz.
Bez tam pastāv arī stratēģiska rakstura priekšrocības. Lieta tāda, ka "Jamala-Eiropa" ir saistīts ar OPAL. Atgādināsim, ka septembrī ES tiesa pēc Polijas kompānijas PGNiG prasības ierobežoja "Gazprom" tiesības uz šo gāzesvadu.
Poļi panāca, ka Krievijas gāzes holdingam atļauts izmantot tikai 50% OPAL jaudas. Varšava nepārprotami cerēja, ka pēc tam "Gazprom" palielinās tranzītu caur Poliju.
Taču, ja tranzīts caur Poliju tiks pārtraukts, ierobežojumi OPAL lietošanai var novest pie gāzes trūkuma Centrāleiropas valstīs, it īpaši Čehijā. Tātad Eiropas Komisijai būs nopietns arguments, lai atjaunotu "Gazprom" tiesības pilnā apjomā.
Krievijas priekšrocības izvēršas par zaudējumiem Polijai. Valsts budžets zaudēs ienākumus no tranzīta apmaksas, turklāt būs jāuztur gāzes transporta sistēma darbspējas stāvoklī. Gāzesvada "Jamala-Eiropa" iecirkni Polijā veido 683 km gara liela diametra caurule un piecas kompresoru stacijas, tātad būs nepieciešama vērā ņemama summa.
Tomēr poļiem tas, domājams, kļūs tikai par lielu grūtību sākumu. Varšava, tiecoties pēc gāzes neatkarības no Krievijas, pati sevi iedzinusi slazdā. Cerībā uzbūvēt cauruļvadu no Norvēģijas – "Baltic Pipe" Polija noslēdza četrus ilgtermiņa līgumus ar amerikāņiem par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm – 29 miljoniem tonnu līdz 2042.gadam. Poļi cerēja, ka lauvas tiesu nopirktās degvielas, it īpaši dārgo SGD no ASV izdosies pārdot kaimiņiem: Ukrainai, Lietuvai, Latvijai, Igaunijai un Somijai.
Tukša naudas šķiešana
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētījumu un enerģētikas komiteja sāka apspriest energoprojektus, kuri var cerēt uz ES finansējumu. Sarakstā tika iekļauta gan "Baltic Pipe", gan papildu gāzesvadi no Polijas uz kaimiņvalstīm. EK lūdza konsultāciju kompāniju Artelys novērtēt iesniegtos projektus. Secinājums bija šokējošs: plānotie gāzesvadi ir tukša naudas šķiešana.
"ES esošā gāžes infrastruktūra var pietiekamā apmērā izpildīt dažādus scenārijus no nākotnes gāzes pieprasījuma viedokļa pat piegāžu traucējumu gadījumā, - savā atskaitē atzīmēja Artelys. – Tāpēc lielākā daļa no izskatītajiem gāzes infrastruktūras projektiem nav vajadzīgi un var novest pie tā, ka desmitiem miljardu eiro no ES valstu fondiem tiks pārinvestēti."
Tam piekrīt arī virkne EP deputātu. "Mēs riskējam iztērēt 29 miljardus eiro nestrādājošiem aktīviem, pie tam padarām savu enerģētisko sistēmu atkarīgu no fosilās degvielas – gāzes – uz nākamajiem 40 gadiem," ir pārliecināts Luksemburgas enerģētikas ministrs Klods Turmess. Viņš aicina novirzīt līdzekļus atjaunojamās enerģētikas nozarē.
"Šie projekti neatbilst ne mūsu mērķiem klimata jomā, ne EP rezolūcijai par "zaļās enerģētikas" attīstību," Turmesam piekrita EP deputāts Martins Hoisiks.
Diskusija turpinās, tomēr "Baltic Pipe" izredzes uz finansējumu kūst acu priekšā. Taču bez Eiropas palīdzības Polija šo projektu nespēs īstenot. Tātad Varšavai nāksies teikt ardievas sapnim par gāzes neatkarību un jaunā Eiropas gāzes sadales centra statusu.
