RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Nacistu un viņu līdzskrējēju noziegumi pret ebrejiem Otrā pasaules kara laikā kļuva par vienu no melnākajām un kaunpilnākajām pasaules vēstures lappusēm, paziņoja KF prezidents Vladimirs Putins, uzstājoties forumā "Glabājam piemiņu par Holokaustu, cīnāmies ar antisemītismu" Izraēlā.
KF prezidents atgādināja, ka 27. janvārī aprītes 75 gadi kopš Aušvicas atbrīvošanas dienas, kurā "gāja bojā simtiem tūkstošiem dažādu tautību cilvēku, to vidū vairāk nekā puse bija ebreji".
"Nacistu pastrādātie noziegumi, viņu apdomātais, izplānotais, kā viņi teica, "galīgais ebreju jautājuma atrisinājums" – tā, godājamie kolēģi, ir viena no melnākajām un kaunpilnākajām Jaunāko laiku vēstures lappusēm. Šim noziegumam bija arī līdzdalībnieki, līdzskrējēji. Savā nežēlībā viņi bieži vien pārspēja savus saimniekus. Nāves fabrikas, koncentrācijas nometnes apkalpoja ne tikai nacisti, bet arī viņu līdzskrējēji daudzās Eiropas valstīs," sacīja Putins.
Viņš piebilda, ka fašistu okupētajās Padomju Savienības teritorijās, kur uzdarbojās nacistu līdzskrējēji, tika nogalināts vislielākais skaits ebreju.
Eiropas atbrīvošana no nacisma maksāja Padomju Savienībai tādu cenu, kāda pat baisākajos sapņos nav rādījusies, uzsvēra Putins. Viņš atgādināja, ka iekarotajām teritorijām bija jānodrošina nacistiem pārticīga pastāvēšana.
"Slāvu un citām tautām tika sagatavots liktenis vai nu būt iznīcinātām, vai arī kļūt par beztiesīgiem vergiem bez savas kultūras, bez vēsturiskās atmiņas, bez valodas. Padomju tauta nosargāja savu Tēviju un atnesa Eiropai atbrīvošanu no nacisma. Mēs par to samaksājām tādu cenu, kāda iepriekš nevienai tautai nav rādījusies visbaisākajos sapņos – 27 miljoni bojāgājušo. Mēs nekad to neaizmirsīsim," uzsvēra Putins.
Piektais Vispasaules Holokausta upuru piemiņas forums ir veltīts Aušvicas nacistu koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 75. gadadienai, ko īstenoja padomju karaspēki 1945. gada 27. janvārī. Galvenie foruma pasākumi notiek Jeruzalemes "Jad Vašem" muzejā, kur tika uzaicinātas delegācijas no desmitiem pasaules valstu – valstu un valdību vadītāji, sabiedriskie un politiskie aktīvisti.
Nacistiskās Vācijas vadība nodibināja latviešu SS leģionu Otrā pasaules kara laikā okupētās Latvijas teritorijā no divām grenadieru divīzijām. Heinriha Himlera pavēle no 1943. gada 24. marta definēja: "latviešu leģions" ir vispārējs nosaukums latviešiem, kuri dien visos Waffen SS latviešu militārajos formējumos, ieskaitot policijas bataljonus.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, aizvadītājā gadā oktobrī, oficiāli piedaloties svinīgajos pasākumos Morē, kur pirms 75 gadiem 19. latviešu SS divīzija nedēļu aizsargājās pret Sarkanās armijas vienībām ceļā uz Rīgu, paziņoja par SS leģionāriem: "Mūsu pienākums ir šos Latvijas patriotus godāt no visiem dvēseles dziļumiem. (..) Godāsim kritušo leģionāru piemiņu, neļausim nevienam viņu piemiņu nonievāt! Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums."
Latviešu leģiona noziegumu vidū ir soda operācijas "Ziemas burvestība" un "Pavasara svētki", kuras tika īstenotas 1943. un 1944. gadā nacistu okupētajās PSRS teritorijās. Leģionāri iznīcināja simtiem ciemu, nogalināja tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju, ko apstiprina vēstures dokumenti un aculiecinieku sniegtās liecības.
1944. gada 16. martā leģiona vienības tikās kaujā ar Sarkano armiju Veļikajas upes rajonā pie Ostrovas pilsētas Pleskavas apgabalā. Šī iemesla dēļ leģionāru diena tiek svinēta 16. martā.
Nirnbergas procesā – tiesā pār galvenajiem nacistiskajiem kara noziedzniekiem SS līdz ar SD, gestapo un nacionālsociālistisko vācu partiju tika atzīta par noziedzīgu organizāciju. Tāpat par noziegumu pret cilvēci tika atzīta koncentrācijas nometņu izveide, ko citu starpā veidoja arī SS spēki.
