RĪGA, 20. janvāris – Sputnik. Svētdien Berlīnē darbu sāka konference Lībijas jautājumā. Jau pirms pasākuma oficiālā starta preses uzmanība bija piekalta tās dalībniekiem. Krievijas prezidents Vladimirs Putins īsi paspēja aprunāties ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un paspieda roku ASV valsts sekretāram Maikam Pompeo.
Vācijas kanclere Angela Merkele apjautājās Putinam, vai ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs sarunājas ar viņu krieviski. Putins lakoniski atbildēja "mazdrusciņ".
Lielbritānjas premjers Boriss Džonsons pastāstīja, ko domā par "Megxit". Vārdu sakot, pat bez skaļiem paziņojumiem par konferences jautājumiem, pasaules līderi piekala pasaules mediju uzmanību.
Kas atbrauca pirmais
Konferences dalībnieki tikā federālā kanclera telpās Berlīnes centrā. Pie ieejas viesus sagaidīja Angela Merkele un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs.
Pirmie forumā ieradās ANO speciālais vēstnieks Lībijas jautājumos Hasans Salame, Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons un ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.
Džonsonam, kurš jau pieradis atbildēt uz jautājumiem par Brexit, šoreiz pavaicāja nevis par lielo politiku, bet gan par tradīcijām. Runa ir par Megxit – tā pa jokam dēvē situāciju, kas izveidojusies Lielbritānijas karaliskajā ģimenē. Princis Harijs un Megana Mārkla ir atteikušies no karaliskās ģimenes locekļu pilnvarām un gatavojas pārvākties uz dzīvi Kanādā.
Džonsons apliecināja: viņš ir pārliecināts, ka britu tauta vēl Saseksas hercogam un hercogienei visu to labāko.
Krievijas un Turcijas līderi Vladimirs Putins un Redžeps Erdogans ieradās pēc divpusējās tikšanās konferences ietvaros.
Pēc kopīgās fotogrāfijas konferences dalībnieki sāka pārrunas.
Situācija Lībijā
Pēc Lībijas prezidenta Muamara Kadāfi gāšanas un slepkavības 2011. gadā valstī iestājusies divvaldība: austrumos strādā tautas ievēlēts parlaments, bet rietumos, galvaspilsētā Tripolē, valda ar ANO un Eiropas Savienības atbalstu saformētā nacionālās saskaņas valdība ar Faijezu Saradžu priekšgalā.
Valdība valsts austrumos strādā neatkarīgi no Tripoles un sadarbojas ar Lībijas nacionālo armiju, ko komandē maršals Halifs Haftars.
2019.gada novembra beigās Erdogans un Saradžs parakstīja memorandus par militāro sadarbību un sapratni jūras zonu jautājumā, kas radīja nosodījumu reģionā. Turcijas parlaments apstiprināja dokumentu janvāra sākumā. 6.janvārī Ankara paziņoja, ka nosūtījusi karavīrus Saradža atbalstam.
Divas dienas vēlāk, 8. janvārī Krievijas un Turcijas prezidenti tikās Stambulā un vienojās izstrādāt vienotu pozīciju Lībijas jautājumā, kā arī aicināja Tripoles un Tobrukas valdības pārtraukt uguni. Pamiers galvenajās frontēs iestājās 12.janvārī.
Jau 13.janvārī Maskavā notika pārrunas Lībijas jautājumā ar Krievijas un Turcijas dalību. Nebūt ne visus jautājumus izdevās atrisināt Krievijas galvaspilsētā. Lībijas nacionālās armijas komandieris maršals Halifa Haftars pameta Maskavu, neparakstot vienošanos par pamieru ar Nacionālās saskaņas valdības premjerministru Faiezu Saradžu. NSV delegācija parakstīja vienošanos un devās uz Stambulu.
Skolas slēgtas, mājas – pamestas
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs konferencē Berlīnē aicināja nekavējoties veikt pasākumus, lai novērstu pilna mēroga pilsoņu karu valstī.
Viņš atzīmēja, ka konflikta gaitā vairāk nekā 170 tūkstoši cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas, vairāk nekā 220 skolas Tripolē slēgtas – 116 tūkstošiem bērnu nav iespēju mācīties.
Migranti un bēgļi "joprojām cieš šausmīgos apstākļos," teica ģenerālsekretārs.
Guterešs akcentēja, ka Lībija ierauta dziļā un postošā krīzē, kurā iesaistās aizvien lielāks skaits spēlētāju no ārienes.
