RĪGA, 20. janvāris – Sputnik. Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārrunas ar Turcijas valsts vadītāju Taijipu Erdoganu aizritēja Berlīnē, vēsta Sputnik Baltkrievija, atsaucoties uz RIA Novosti. Vakar Vācijas galvaspilsētā aizritēja ieplānotā konference par Lībijas konflikta noregulēšanu.
Tā bija jau otrā Krievijas un Turcijas līderu tikšanās kopš gada sākuma – 8.janvārī viņi tikās Stambulā, kur vienojās izstrādāt vienotu pozīciju Lībijas jautājumā un vērsās pie Tripoles un Tobrukas valdībām ar aicinājumu pārtraukt uguni.
12. janvārī galvenajās frontēs iestājās pamiers.
"Mēs ar jums spērām ļoti labu soli tikšanās laikā Stambulā, aicinājām puses Lībijā pārtraukt uguni, pārtraukt karadarbību. Lai arī līdz šim notiek zināmi incidenti, abas puses tomēr ir uzklausījušas mūsu aicinājumu, un liela mēroga karadarbība ir pārtraukta," teica Putins, tiekoties ar Turcijas prezidentu pirms konferences Lībijas jautājumā, informēja RIA Novosti.
Pēc Krievijas līdera domām, Krievijas un Turcijas dialogs nenorit vienkārši, taču valstis ir iemācījušās atrast pieņemamus kompromisus. Tas ir konstruktīvas sadarbības piemērs.
"Mums patiešām izveidojušas labas, konstruktīvas, uzticības pilnas attiecības gandrīz visos darba virzienos. Dialogs vienmēr rit sarežģīti, lietišķi, taču mēs esam iemācījušies vienoties, meklēt un atrast abām pusēm pieņemamus kompromisus. Manuprāt tas ir ļoti labs kaimiņu konstruktīvas sadarbības piemērs," teica Putins.
"Mēs visi esam gandarīti par rezultātiem, ko nesa mūsu vizīte Stambulā 8.janvārī. Gribu pateikties par silto atmosfēru, kas tika radīta mūsu kopīgā darba laikā, ieslēdzot "Turcijas straumi"," teica Krievijas prezidents un raksturoja to kā vērā ņemamu notikumu abu valstu un visas Eiropas enerģētikā.
Savukart Turcijas prezidents pirms konferences par Lībijas konflikta noregulēšanu Berlīnē paziņoja, ka miers Lībijā panākams, nodrošinot pamieru un pārtraucot LNA komandiera Halifa Haftara agresīvo politiku.
"Mēs uzskatām, ka mūsu kopīgie pūliņi ir noveduši pie relatīva miera šajā procesā, kā arī devuši tādu produktīvu rezultātu kā šīsdienas konference Berlīnē. Mēs saprotam jūsu pūles un jūsu lielo lomu pamiera panākšanā," teica Erdogans, tiekoties ar Putinu.
"Mēs esam pielikuši lielas pūles, lai pārliecinātu (Nacionālās saskaņas valdības vadītāju – red.) Saradžu ierasties Maskavā un darīt visu iespējamo. Viņš savu uzdevumu ir izpildījis. Rezultātā Nacionālās saskaņas valdība parakstīja vienošanos, neskatoties uz to, ka ne visas viņu cerības piepildījās. Bet Haftars vienošanos neparakstīja, un tas liecina, ka viņš ir nevis miera procesa, bet jautājuma militāra risinājuma piekritējs," atzīmēja Erdogans.
"Lai Lībijā tiktu nodrošināts miers, Berlīnes konferencei ir jānodrošina pamiers, kā arī jautājuma politisks risinājums. Nepieciešams, lai Haftara agresīvajai politikai tiktu pielikts punkts," uzsvēra Turcijas līderis.
Jau 13.janvārī Maskavā notika pārrunas Lībijas jautājumā, tajās piedalījās Krievija un Turcija. Nebūt ne visus jautājumus izdevās atrisināt Krievijas galvaspilsētā. Lībijas nacionālās armijas komandieris maršals Halifa Haftars pameta Maskavu, neparakstot vienošanos par pamieru ar Nacionālās saskaņas valdības premjerministru Faiezu Saradžu. NSV delegācija parakstīja vienošanos un devās uz Stambulu.
Berlīnes konference iecerēta kā loģisks pārrunu turpinājums pēc tikšanās Maskavā. Forumā piedalījās arī Vācijas kanclere Angela Merkele, Ēģiptes prezidents Abdels Fatahs as Sisi, ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo un vairāku citu valstu pārstāvji.
