RĪGA, 18. janvāris – Sputnik. Nesen valdība piešķīra medicīnai papildus 8,8 miljonus eiro. Daļai šo līdzekļu bija jāaiziet papildu kvotām, lai samazinātu rindas pie ārstiem. Taču arī šī naudas injekcija nav kardināli mainījusi situāciju, raksta Latvijas avīze "Segodņa Ņedeļa".
Pacienti turpina sūdzēties: vai nu vietu nav, vai nu pieraksts martā, vai arī pierakstīties vispār nevar, jo "pieraksts vēl nav atvērts", Pat par naudu, daudziem pensionāriem lielu naudu, pierakstīties svarīgās procedūrās ir problemātiski: "Kvotu nav, nāciet februārī."
Saskaņā ar portālā rindapiearsta.lv informāciju, kur parādītas medicīnas iestādes ar konkrētu procedūru un tās gaidīšanas laiku, 10. janvārī, piemēram, uz ehokardiogrāfiju Rīgas rajonā var nokļūt agrākais pēc 28 dienām. Savukārt ja kvotas ātri izķers, nāksies braukt uz Olaini, Salaspili vai Jūrmalu, kur šis pakalpojums būs pieejams aptuveni pēc tikpat ilga laika.
Pašā Rīgā gaidīšanas laiks var sasniegt 180 dienas (Stradiņa slimnīcā) un 197 dienas (medicīnas centrā "Elite"). Magnētiskā rezonanse Rīgā arī nav pieejama ātrāk, kā pēc 39 dienām.
Priecē tas, ka ir pieejamāki izmeklējumi. Saskaņā ar rindapiearsta.lv datiem, bez īpašām problēmām, pēc piecām dienām, var nokļūt uz elektrokardigrāfiju, mamogrāfiju, rentgenu, bronhoskopiju, dažāda veida ultrasonogrāfiju un citām procedūrām.
"Nepalaidies garām pierakstu!"
Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji piedāvā pacientiem aprunāties ar savu ārstu, lai akūtā gadījumā pēc iespējas ātrāk saņemtu nepieciešamo izmeklējumu. Hroniskiem slimniekiem, tieši pretēji, iesaka savlaicīgi pierakstīties procedūrām, kuras ir jāiziet regulāri.
Taču prakse rāda, ka 15% pacientu, kas ir pierakstījušies, vispār neatnāk. Līdz ar to pacientus aicina laicīgi atteikties no vizītes, sniedzot citiem iespēju iziet nepieciešamo izmeklējumu.
Saistībā ar kvotu trūkumu rodas situācija, kad pacientu vispār atsakās pierakstīt rindā – vai nu kvotas beigušās, vai arī finansējums vēl nav saņemts. Veselības ministrija un NVD skaidro šajā sakarā, ka tas nav pieļaujams.
Ja rinda ir vairāk nekā 6 mēnešus gara, pacientam ir jānorāda aptuvens datums, un mēnesi pirms tā jābrīdina par precīzu pakalpojuma sniegšanas laiku. Ja iestāde neveic pierakstu valsts apmaksātām procedūrām, iedzīvotājus aicina informēt NVD pa bezmaksas tālruni 8000 1234.
Būs caurspīdīgi
Neraugoties uz Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības iebildumiem, jau no 2021. gada tiek plānots ieviest jaunu mediķu atalgojuma modeli, paziņoja Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele.
Līdz šī gada 31. janvārim to paredzēts prezentēt sabiedrībai, savukārt tās izstrāde ir jāpabeidz līdz februāra beigām.
Savā Twitter mikroblogā Viņķeles kundze 10. janvārī optimistiski paziņoja: "Sākam!" Pēc viņa sacītā, jaunā algu modeļa izstrādei tiks piesaistīti labākie prāti.
Esošais nozares atalgojuma modelis, pēc ministres teiktā, nav caurspīdīgs – piemēram, slimnīcās pastāv dažādas piemaksas, kas rada pamatu šaubām, cik efektīvi tiek tērēta nauda algām.
Jaunajā modelī, pēc Viņķeles kundzes sacītā, ministrija vēlas panākt vienkāršotu administrēšanu, lielāku taisnīgumu un lielāku caurspīdīgumu, kā arī izpratni par to, kā nauda iziet cauri sistēmai.
Bažās par mediķu algu samazināšanos jaunās sistēmas dēļ ir nepamatotas, uzsvēra ministre. Likmes netiek pārskatītas. "Alga var kļūt mazāka, tikai ja cilvēks mazāk strādā," paskaidroja viņa.
Taču mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris pastāstīja žurnālistiem kaut ko pavisam citu. Viņaprāt, esošais modelis ir pietiekami caurspīdīgs un detalizēts. Savukārt jaunas sistēmas ieviešanai, pēc Kera domām, loģiska pamatojuma nav.
Medmāsu asociācijas, Jauno ārstu asociācijas un Ārstu biedrības kopējā valde pieņēma lēmumu atkārtoti uzstāties ar prasību par veselības ministres Ilzes Viņķeles un finanšu ministra Jāņa Reira demisiju. Turklāt mediķi solījās aktīvi veicināt parakstu vākšanu referenduma rīkošanai par 13. Saeimas atlaišanu.
Nepietiek ārstu
Šīs situācija fonā iet ārstu un medmāsu trūkums. Ārstu skaits Latvijā turpina samazināties, ko pērn konstatēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Pēdējo sešu gadu laikā ārstu skaits ir samazinājies aptuveni par 6%. Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, medmāsu un citu speciālistu, skaidroja medicīnas iestāžu vadītāji Saeimas Darba un sociālo lietu komisijas sēdē.
NMPD vadītāja Liene Cipule informēja, ka dienestā ir 587 vakances, kas ir 20% no kopējā nepieciešamo speciālistu skaita. Dienests risina kadru trūkuma problēmu ar studentu un asistentu, kā arī ar virsstundu darba palīdzību, kas beidzas ar papildu izdevumiem.
Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Imants Paeglītis pastāstīja, ka pērnā gada 31. jūlijā iestādē bija 307 vakances – aptuveni 10% no kopējā darbinieku skaita. Slimnīcai trūkst 18% ārstu, 8% medmāsu un 7% medmāsu palīgu.
1. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kadru daļas vadītāja Undīne Bušmeistere pastāstīja, ka slimnīcā ir 309 vakances. Visvairāk trūkst anesteziologu-reanimatologu, kardiologu, radiologu, anestezioloģijas un neatliekamās palīdzības medmāsu.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, pēc valdes priekšsēdētāja Valta Ābola sacītā, nepietiek 155 darbinieku – operatīvās medmāsas, neonatologi, bērnu psihiatri.
Daugavpils Reģionālās slimnīcās valdes loceklis Grigorijs Semjonovs paziņoja, ka visvairāk trūkst anesteziologu-reanimatologu, kā arī ķirurgu un neirologu. Turklāt viņu uztrauc personāla novecošana – daudzi ārsti ir pirmspensijas vecumā, slimnīcā strādā 79 gadus vecs infektologs, vecāka gadagājuma ārsti bieži slimo.
Neskaitot jau minēto, 18 darbavietas ir vakantas Rēzeknes slimnīcā, 78 – Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā, 20 ārstu un tikpat daudz medmāsu nepietiek Vidzemes slimnīcai.
Kā sadalīja pielikumu
Ministru kabinets sadalīja finansējumu, kuru ietaupīja ministrijas, kā rezultātā Veselības ministrija saņēma papildus 8,8 miljonus eiro, no kuriem 1,9 miljoni eiro tika novirzīti papildu kvotām:
- bērnu rehabilitācijai (705 863 eiro);
- medicīniskās apaugļošanas pakalpojumiem 120 sievietēm (183 146 eiro);
- oftalmoloģijai (243 197 eiro);
- magnētiskajai rezonansei (136 412 eiro);
- gastroendoskopijai dienas stacionāros (107 579 eiro);
- datortomogrāfijai (539 553 eiro).
Finansējumu bija izlemts sadalīt, ņemot vērā vienlīdzības principu, – starp visām medicīnas iestādēm, kuras 2019. gada deviņos mēnešos uzrādīja pārstrādāšanās rezultātus, jeb sniedza pacientiem pat vairāk medicīnas pakalpojumu, nekā to paredzēja līgums ar valsti.
