RĪGA, 13. janvāris - Sputnik. Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss ir pārliecināts: neskatoties uz dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbu projekta aizkavēšanos un izmaksu pieaugumu, Eiropas Savienība tik un tā piešķirs finansējumu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz portālu ERR.
"Eiropas Savienība apstiprināja, ka viņu acīs tas ir projekts no TOP-5 kategorijas. Ja mēs no savas puses darīsim visu iespējamo, lai panāktu grafiku, nav iemeslu domāt, ka finansējums samazināsies vai ES nepiekritīs finansēt projektu," teica ministrs.
Āss nešaubās par Briseles atbalstu, jo projekts atbilst ES nospraustajiem klimatiskajiem mērķiem. Pie tam viņš uzskata, ka Baltijas valstīm nāksies "pacensties un panākt grafiku", lai nezaudētu jau piešķirtos līdzekļus.
Politiķis uzskata, ka Rail Baltica īstenošanās aizkavējusies tāpēc, ka darbs pie projekta aizņēmis ilgāku laiku, turklātr triju valstu dalības dēļ projekta pārvaldes shēma izskatās visai sarežģīta.
Āss nesniedza prognozes par to, cik lielā mērā var augt dzelzceļa būvdarbu izmaksas, tacu paziņoja, ka vērtējumu būs iespējams sniegt pēc projekta galvenā posma noslēguma.
Iepriekš Baltijas valstu Valsts kontroles dienesti veica kopīgu auditu, kura gaitā tika novērtēta iekšejās kontroles un valsts iepirkumu sistēmu pārvalde un valsts naudas izmantošanas efektivitāte.
Domājams, dzelzceļš tiks pabeigts pusotru gadu vēlāk nekā plānots. Rail Baltica bija iecerēts atklāt 2025. gadā, taču atbildīgajām organizācijām neizdevās veikt projekta darbus paredzētajā laikā un ar sākotnēji plānoto budžetu.
Rail Baltica celtnieciba
Projekts Rail Baltica savienots Baltijas valstis ar Rietumeiropu – dzelzceļu plānots būvēt caur Berlīni, Varšavu, Viļņu, Kauņu, Rīgu un Tallinu. Maršrutu bija plānots pagarināt līdz Somijai ar ūdens transporta palīdzību, taču Helsinki atteikušies no dalības projektā.
Projekta plānotā vērtība – 5,8 miljardi eiro.
Informācija par Rail Baltica īstenošanas termiņu iespējamo aizkavēšanos tika sniegta jau iepriekš. Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka projekts var aizkavēties vismaz par 2 vai 2,5 gadiem, bet Igaunijas Valsts kontrole ziņoja, ka Tallina no savas puses atpaliek vairāk nekā par diviem gadiem, bet viss projekts – par pusotru gadu.
Lietuva noskaņota optimistiskāk nekā tās kaimiņi. Viļņa cer, ka Rail Baltica tiks īstenota savlaicīgi, un periodiski informē par jau paveikto un tālākajiem plāniem.
Virkne ekspertu dzelzceļa nākotni vērtē skeptiski. Viņi norāda, ka projekts ir nerentabls un ekonomiski bezjēdzīgs.
