RĪGA, 8. decembris – Sputnik. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas premjerministri (Krišjānis Kariņš, Jiri Ratass un Sauļus Skvernelis) piektdien, 6. decembrī, trīspusējā tikšanās vienojās personīgi kontrolēt Eiropas dzelzceļa Rail Baltica projekta attīstību, vēsta Sputnik Igaunija.
"Šodienas tikšanās laikā mēs kopā ar Eiropas Komisijas un AS RB Rail pārstāvjiem apstiprinājām, ka Rail Baltica ir un paliks mums visiem ļoti svarīgs projekts, un mēs esam gatavi pārvarēt domstarpības un raizes," citē igauņu premjerministra Jiri Ratasa vārdus Igaunijas valdības preses dienests.
"Mēs visi vēlamies virzīties uz priekšu un pēc iespējas ātrāk uzsākt būvniecību. Tādēļ līdz nākamajai trīs valstu satiksmes ministru tikšanās reizei februārī uzstādīts uzdevums uzlabot savstarpēju pārvaldi un nostiprināt pārliecību projekta veiksmīgumā un ātrumā," piebilda Ratass.
Pēc viņa sacītā, ministri, kas atbild par transportu, sniegs pastāvīgus projektu attīstības pārskatus trīs Baltijas valstu premjerministriem.
Igaunijas premjerministrs norādīja, ka viņš būtu ļoti priecīgs redzēt spēcīgu Polijas interesi par Rail Baltica un cer, ka arī Somija nākotnē pieņems lēmumu piedalīties projektā.
"Mums ir jāizdara viss, lai šis projekts tiktu veiksmīgi īstenots," paziņoja preses konferencē Rīgā Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis. Viņš pauda pārliecību, ka premjerministru lēmums personīgi kontrolētu pašu procesu palīdzēs šim projektam ātrāk virzīties uz priekšu.
Rail Baltica – nacionālās drošības jautājums
Lietuvas valdības vadītājs tostarp pateica, ka Rail Baltica nav tikai ekonomisks projekts.
Pēc viņa sacītā, tas tiešā veidā ir saistīts ar trīs valstu nacionālo drošību. Parādīsies iespēja nodrošināt infrastruktūru, ar kuras palīdzību krīzes gadījumā būs iespējams pārdislocēt NATO spēkus Baltijas valstīs.
Turpināt projekta Rail Baltica īstenošanu, veltot tam prioritāru uzmanību reģionā, piektdien Rīgā vienojās arī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas satiksmes un transporta ministri.
Baltijas valstu amatpersonas ir gatavas turpināt pārrunas ar Eiropas Savienības iestādēm notiekošo diskusiju fonā par bloka vairāku gadu budžetu, lai nodrošinātu finansējumu, kas ir nepieciešams starptautiskā dzelzceļa projekta īstenošanai.
Eiropas Savienības ilgtermiņa budžeta apspriešanas gaitā premjerministri uzsvēra, ka budžetam 2021. – 2027. gadam ir jābūt ambiciozam un jāatbalsta klimatiskās neitralitātes mērķi. Saliedētības politikai un vispārējai lauksaimniecības politikai, kur ir jāpaātrina tiešās palīdzības harmonizācija, bez šaubām, nedrīkst iet mazumā.
Nākamais ES vairāku gadu budžets ietver periodu no 2021. līdz 2027. gadam, savukārt projektu Rail Baltica paredzēts pabeigt līdz minētā perioda beigām.
Aprēķinātā projekta tāme sasniedz 5,8 miljardus eiro. Šodien tam ir piešķirti 800 miljoni eiro.
Vakariņu laikā, kad premjeriem Kariņam, Ratasam un Skvernelim piebiedrojās Polijas valdības vadītājs Mateušs Moraveckis, tika apspriesta drošība reģionā un Eiropas nākotne pēc Brexit. Baltijas valstīm ir ļoti svarīgi, lai Lielbritānija paliek tuvs sabiedrotais pat pēc tam, kad briti pametīs Eiropas Savienību.
Baltijas dzelzceļa maģistrāles projekts
Kā jau iepriekš stāstīts, no 2026. gada Rail Baltica savienos Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļņu un Varšavu ar tā dēvētājam Eiropas sliedēm.
Eiropas standarta sliežu platums ir 1425 mm, pa to brauks elektrovilcieni, pārvadājot pasažierus un kravas. Dzelzceļa garums sastādīs 870 kilometrus.
Novembra beigās Tallinas apkaimē sākās pirmā viadukta būvniecība no 18 viaduktiem un transporta mezgliem topošajā dzelzceļa trasē Rail Baltica. Saustinimmā (Igaunijas ziemeļi) uz Tallinas Apvedceļa notika stūrakmens ielikšanas svinīgā ceremonija. Astoņpadsmit transporta mezglu un viaduktu būvniecība – tas ir pirmais posms, kuru plānots pabeigt ne vēlāk, kā 2023. gadā. Otrais posms – Rail Baltica sliežu ceļu ielikšana. Testa periods pirms nodošanas ekspluatācijā ieplānots 2026. gada sākumā.
