RĪGA, 8. janvāris – Sputnik. Ekonomists, politikas analītiķis Aleksandrs Nosovičs pastāstīja Sputnik Lietuva intervijā, ka ir vismaz trīs zīmīgi faktori, ko jaunajā gadā nāksies ņemt vērā visām Baltijas valstīm.
"Latvijai un citām Baltijas valstīm kopā saplūdīs vienlaikus vairāki nelabvēlīgi faktori ekonomikas attīstībā. Pirmkārt, Krievijas tranzīta pārorientācija no Baltijas uz pašmāju ostām… Pēc šī brīža paziņojumiem, pilna tranzīta pārvešana tiks pabeigta līdz 2023. gadam. Taču 2020. gadā jānotiek straujai šī procesa aktivizācijai," atzīmēja eksperts.
Otrs faktors, pēc viņa domām, ir jauna septiņu gadu ES budžeta pieņemšana un Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.
"Lielbritānijas izstāšanās nozīmē Eiropas budžeta samazinājumu par vienu sesto daļu. Turklāt ES budžetu attiecībā uz dotācijām Austrumeiropas valstīm jau samazina, un Latvija jau saskaras ar nepatīkamām sekām, kas izceļas arī uz projekta Rail Baltica buksēšanas uz vietas. Es domāju, ka pirmie septiņu gadu finanšu perspektīvas darbības gadi šo projektu apglabās līdz galam. Turklāt, ka no dalības tajā jau ir izstājusies Somija, Latvijas dzelzceļa ierēdņi atklāti runā par problēmām, kuras radušās šī projekta īstenošanā," uzskata Nosovičs.
Trešais faktors, kurš ietekmēs Baltijas valstu ekonomiku, būs vispārējas problēmas Eiropas Savienības ekonomikā.
"Te galvenais negatīvais faktors būs tā pati Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, kam būs šokējošs efekts Eiropas ekonomikā kaut vai tāpēc, ka to nāksies pārkārtot. Pēc Brexit Londona zaudēs svarīgā ES emisijas centra statusu, un būs nepieciešams laiks, lai pārvestu Londonas funkciju uz Frankfurti pie Mainas vai citiem lieliem ES valstu finanšu centriem. Es atgādināšu, ka iepriekšējā 2008. gada pasaules finanšu krīze visspēcīgāk skāra Baltijas valstis. Pie tam, ka tā krīze radās nevis Baltijā, tā tur atnāca no ASV," pateica eksperts.
