RĪGA, 10. janvāris – Sputnik. Veselības ministrija neuzskata pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu zālēm par visefektīvāko veidu sniegt atbalstu tiem, kas nevar atļauties nopirkt zāles, paziņoja iestādes pārstāve Anna Strapcāne, vēsta tvnet.lv. Šajā jautājumā Veselības ministrijas atsaucas uz Finanšu ministrijas pozīciju.
Pēc Strapcānes sacītā, PVN samazināšanas vietā ir jāatbalsta šādi iedzīvotāji tiešā veidā ar kompensācijas mehānismu palīdzību, piemēram, sedzot daļu trūcīgo izdevumu par noteiktiem medikamentiem.
Savukārt PVN samazināšanas gadījumā cilvēki ar augstiem ienākumiem iegūs tādu pašu izdevību, kādu iegūs cilvēki ar zemākiem ienākumiem.
Grozījumi par PVN samazināšanu recepšu zālēm tika skatīti jau 2018. gada septembrī. Veselības ministrija palūdza Finanšu ministrijai sniegt savu viedokli attiecībā uz šo jautājumu, jo nodokļi atrodas tieši šīs iestādes pārziņā, paskaidroja Strapcāne.
Kā lai nosit cenas
Veselības ministrija turpina strādāt pie zāļu cenu samazināšanas citos veidos: jau ir ieviestas izmaiņas, kuras samazinās pacientu izdevumus medikamentiem un mudinās farmakoloģijas kompānijas samazināt cenas. Kā piemēru Strapcāne minēja recepšu izrakstīšanu kompensējamajām zālēm: no 1. aprīļa ārstiem būs jānorāda nevis konkrēts komercnosaukums, bet gan aktīvā viela, un aptiekām tiks uzdots pārdot pacientam zāles, par kurām viņam būs jāmaksā mazāk.
Notiek darbs arī medikamentu cenu veidošanās principa pārskatīšanā. Pērnā gada beigās notika pirmā farmaceitiskās nozares konsultatīvās padomes sēde, kurā nozares pārstāvji apsprieda zāļu uzcenojumu ar veselības ministri Ilzi Viņķeli. Beigās viņa palūdza nozares pārstāvjus līdz 17. janvārim iesniegt piedāvājumus medikamentu uzcenojuma modeļa reformai, turklāt izmaiņas nedrīkst negatīvi ietekmēt aptiekas un valsts budžeta ienākumus. Galvenais uzdevums – nepieļaut zāļu sadārdzināšanos.
Iepriekš ar piedāvājumu samazināt PVN zālēm uzstājās Latvijas Pensionāru federācija. Tā atzīmēja, ka Latvijā ir visaugstākā PVN likme zālēm Baltijas valstu vidū – 12%, kamēr Igaunijā tie ir 9%, savukārt Lietuvā – 5%. Pēc Pensionāru federācijas vadītājas Aijas Barčas domām, vissāpīgāk to izjūt minimālo pensiju saņēmēji.
