RĪGA, 10. janvāris – Sputnik. Latvijas uzņēmēji salīdzināja biznesa nosacījumus 90. gados un mūsdienās, kā arī pastāstīja par galvenajām problēmām, ar kurām viņi saskaras šodien, intervijā žurnālam "Otkritij gorod".
Drošība
Vairākums biznesmeņu uzskata, ka mūsdienās kārtot lietas ir drošāk, nekā tas bija 90. gados, taču riski vienalga pastāv, un ja agrāk tas bija rekets, tad tagad tie, drīzāk, ir draudi, kuri nāk no ierēdņiem. Turklāt situācija ir atkarīga no nozares, kurā strādā biznesmeņi.
"Bez šaubām, tagad ir daudz mierīgāk un drošāk," uzskata Ingrīda Latimira-Ūdre, SIA "Latimira un partneri" zvērinātā revidente.
SIA "Alis Co" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Litevskis arī uzskata, ka kopumā mūsdienās ir kļuvis ievērojami drošāk, salīdzinot ar 90. gadiem.
"Bauskas alus" bijušais direktors Vladimirs Barskovs arī piekrīt: salīdzinot ar 90. gadiem, kļuvis daudz mierīgāk un drošāk.
Cits viedoklis ir kompānijas Aviation Cargo Transit Services valdes loceklim Jevgenijam Livšicam.
"Naftas bizness gan 90. gados bija bīstams, gan tagad es nevaru apgalvot, ka bīstamības tur nav. Tas pats ir ar banku biznesu, tas arī ir samērā riskants, tikai paši riski atšķiras. 90. gados bankas laupīja, bet tagad slēdz… un arī laupa. Toreiz to darīja krimināls, piebrauca un savāca naudu simtiem tūkstošos, tagad to dara valsts, piemēri visiem ir acu priekšā," paziņoja viņš.
Savukārt SIA "Tilts" valdes priekšsēdētājs Sergejs Gridņevs uzskata, ka, piemēram, būvniecības nozarē tagad viss ir daudz riskantāk, nekā 90. gados.
"Mūsdienās strādāt celtniecības biznesā ir daudz riskantāk. Īpašnieku, privāto klasi praktiski ir izveduši. Daudzi biznesmeņi ir aizbraukuši, savukārt palikušie pat nevēlas tajā līst," pateica viņš.
Riski un problēmas
Par galvenajām mūsdienu biznesa problēmām Livšics nosauca nestabilo nodokļu likumdošanu un labvēlīga investīciju klimata trūkumu. "Lietuvā un Igaunijā gan nodokļi ir zemāki, gan resursi ir lētāki. Tādēļ daudzi Latvijas biznesmeņi, kuri šobrīd uzsāk jaunu lietu, reģistrē to vai nu Igaunijā, vai arīdzan Lietuvā," paziņoja viņš.
Piekrīt attiecībā uz nodokļu sistēmas nestabilitāti arī Ingrīda Latimira-Ūdre.
"Jaunākās izmaiņas vispār padara uzņēmējdarbību par neiespējamu. Tu taču visu plāno uz priekšu: ienākumus, izdevumus, kontaktus. Un te pēkšņi viss mainās," sacīja viņa.
Arī sankcijas, terorisma finansēšanas un naudas atmazgāšanas melnie saraksti pieliek klāt problēmas.
"Turklāt notiek pastāvīgas pārbaudes, vai tik tu neesi kaut kādā veidā saistīts ar aizdomīgiem uzņēmumiem. Tu nekad nezini, vai tava banka neslēgs tavu kontu dēļ tā, ka tai kaut kas liksies aizdomīgi. Taču atkal, vēlos uzsvērt, ka to nenosakām mēs, šīs sarkanās līnijas novelk Savienotās Valstis un ES," sacīja viņa.
Sergejs Gridņevs atzīmē, ka agrāk uzsākt savu biznesu bija ļoti viegli, atšķirībā no mūsdienām.
"Šodien jūs nomocīs sanitārijas un epidemioloģijas uzraudzība, saņemt tādu atļauju, saņemiet šādu. Kopš 2004. gada, kad mēs iestājāmies ES, viss ir kļuvis daudz sarežģītāk. Līkus gurķus pārdot nedrīkst, pārbaudes tādas-šādas. Normatīvo aktu kļuvis vairāk, dokumentācija palielinājusies. Inženieris, tehniskā uzraudzība var nepieņemt tavu darbu, un neviens par to neatbild," pateica viņš.
Runājot par celtniecību, te galvenais risks, ja strādā ar budžeta projektiem, ir nesamaksāšana.
"Ķērāmies klāt Salu tilta rekonstrukcijai, taču Rīgas dome mums samaksāja tikai par augustu. Un mēs jau gandrīz pabeidzām darbu. Šobrīd pat nav kam zvanīt, nav ar ko runāt. Mēs nosūtījām papīrus turp, šurp – klusums. Mēs taču savu naudu ieguldījām! Bet, ja mums būs nodokļu parādi, tad viss – piedalīties valsts pasūtījumos mums nebūs tiesību," pastāstīja viņš.
Gridņevs minēja arī kādu citu piemēru – ar tiltu būvniecību.
"Tad nu valsts rīko tiltu konkursu, un mēs taču esam tiltu būvētāji. Vajag tiltu Ventspilij pāri upei. Mēs sakām: ir dārgāka tipa tilts, ir lētāka tipa. Viņi sagribēja vanšu sistēmu, tā ir dārga, taču pasūtītājs izvēlējās to. Mēs samaksājām garantijas maksu par dalību konkursā, pagāja divi mēneši, mums raksta: atvainojiet, naudas nav. Tas, ka mums tie ir izdevumi – mēs apmaksājām arhitektus, administratorus un tā tālāk, – nevienam nerūp. Un tas nav viens vienīgs gadījums, tā ir sistēma! Iepirkumu var izbeigt, neko nepaskaidrojot. Bet tu tērē kolosālu naudu! Un visiem ir savi noteikumi – LVC savi, LDz savi, Carnikai, Jelgavai, visiem savi. Nav vienotas sistēmas," pasūdzējās biznesmenis.
Vēl viens piemērs – par kvartālu iekšējo ielu labiekārtošanu.
"Uzvarējām decembrī bruģa likšanas konkursu. Pagāja 11 mēneši, oktobrī mums saka: viss, sezona beigusies. Bet, lai piedalītos, ir jāpierāda, ka tev ir miljons brīvu līdzekļu, un banka šo summu iesaldē. Tagad, kad vēl atbrīvos," pateica Gridņevs.
Aleksandr Litevskis uzskata par galveno problēmu kvalificētu kadru trūkumu Latvijā.
"Pie tā novedis vesels komplekss citu neatrisinātu problēmu. Vēl, ja runājam par biznesa attīstību, tad maza valsts un tas pats cilvēku trūkums to stipri ierobežo. Šeit nav kur izvērsties," sacīja viņš.
Savukārt Vladimirs Barskovs uzskata, ka viena no galvenajām problēmām ir noieta tirgus trūkums Latvijā.
"Mums ir maza valsts, augstas pašizmaksas un augstāks nodokļu slogs, salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem, Lietuvu un Igauniju. Tajā pašā Polijā ir milzīgi ražošanas apjomi, un jo lielāka partija, jo zemākas ir pašizmaksas par katru preces vienību. Tai pat laikā es neteikšu, ka šeit viss ir bezcerīgi. Strādāt var un vajag," pateica viņš.
