RĪGA, 12. decembris — Sputnik. Eksperti Latvijas radio pārraidē "Doma laukums" pastāstīja, kāpēc nebūt ne visbagātākajiem Eiropas Savienībā iedzīvotājiem tik dārgi izmaksā pārtikas produkti. Statistika rāda, ka 2018.gadā Latvijas iedzīvotāji pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērēja 17,8% ģimenes budžeta, bet vidējais rādītājs ES nepārsniedz 12,1% no kopējiem izdevumiem. Kāpēc tā? Kāpēc ne īpaši bagātajā Latvijā cilvēki spiesti lielu daļu ienākumu tērēt uzturam?
Pie tam citās, attīstītākās valstīs uzturam cilvēki tērē daudz mazāk naudas. Piemēram, Vācijā izdevumi iztikai sasniedz 11%, Lielbritānijā - 7,8 %, Īrijā - 8,7. Toties Rumānijā tie sasniedz pat 27,8% no budžeta, Lietuvā - 20,9%, Horvātijā - 18,8%, Ungārijā – 18,1%.
Korelācija ir acīmredzama. Jo nabadzīgāka valsts, jo vairāk cilvēki tērē produktiem. Eksperti saskata vairākus šīs parādības iemeslus.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis pastāstīja, ka Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir mazāki nekā citās Eiropas valstīs, tāpēc izdevumi pārtikai mājsaimniecību kopējā patēriņa grozā ir lielāki, jo ES vērojama cenu izlīdzināšanās tendence. Vēl vairāk, pēc viņa vārdiem, dažu produktu cenas ir pat augstākas nekā ES valstīs ar augstāku dzīves līmeni.
Savukārt Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste konstatēja, ka objektīvu iemeslu dēļ pārtikas produktu cenas Latvijā cenšas sasniegt Rietumeiropas līmeni, jo tirgus ir vienots.
Protams, ražotāji no Latvijas savu produktu vēlas pārdot dārgāk. Ja tāda iespēja pastāv kādā citā valstī, viņi savas preces pārdos tur, un cenas valstī tiks salīdzinātas ar cenām, par kurām Latvijas ražotāji pārdod produktus, piemēram, kaimiņvalstī.
Bez tam preču ražošanai Latvijā nākas importēt no ārvalstīm degvielu, iepakojumu, metālu konservu bundžām. Tas viss sadārdzina ražošanu un atkal pietuvina cenas Rietumeiropas valstu līmenim.
Pie tam pastāv arī reģionālais faktors. Lielās pilsētās produkti vienmēr ir dārgāki. Noteicošais ir tirgus apjoms un tā dalībnieku skaits – piedāvāto preču daudzveidība. Piemēram, Rīga ir Baltijas centrs, atzīmēja eksperts, tāpēc cenas tur būs augstākas nekā Tallinā vai Viļņā.
Pie tam pat viens un tas pats tirdzniecības tīkls pat savos veikalos dažādās valstīs var piedāvāt preces par atšķirīgām cenām.
Žņaudz nodokļi un iedzīvotāju skaita samazināšanās
Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs atzīmēja, ka produktu cenas Latvijā ir augstas lielo nodokļu dēļ, turklāt ar lieliem nodokļiem tiek aplikta gan pati prece, gan darbaspēks. Vienlaikus tirgus Latvijā ir relatīvi neliels, cilvēku nav daudz, un nav kam pārdot produktus.
Danusēvičs uzsvēra, ka daudzās valstīs PVN pārtikas produktiem svārstās 5-10% diapazonā, bet Latvijā – 21% visam pēc kārtas. Pie tam cilvēki pelna mazāk nekā citviet. Situāciju apgrūtina arī nelielais iedzīvotāju blīvums, tātad sadārdzinās piegāde.
Atgādināsim, ka pārtikas produkti un bezalkoholiskie dzērieni ir trešā svarīgākā mājsaimniecību izdevumu kategorija pēc mājokļa, ūdens piegādes, elektrības, gāzes un citu veidu degvielas apmaksas, kam tiek atvēlēti 24% kopējā budžeta, un transporta izdevumiem, kas sasniedz 13,2% budžeta.
Mājsaimniecību izdevumi mājokļa, ūdens piegādes, elektrības, gāzes un citu veidu degvielas apmaksai Latvijā pērn sastādīja 21,4% kopējo izdevumu, bet transporta izdevumi – 11,8% no kopējā budžeta.
Mājsaimniecību izdevumi Lietuvā abās minētajās kategorijās atbilstoši sastādīja 15% un 15,8%, bet Igaunijā – 19,1% un 11,6%.
