Kamēr satrauktā sabiedrība atvelk elpu pēc pēdējiem Pasaues Antidopinga aģentūras paziņojumiem ar aicinājumiem atstādināt Krievijas sportistus no dalības Olimpiskajās spēlēs Tokijā 2020.gadā, īpaši vērīgi un skrupulozi sporta cienītāji meklē, kur slēpjas neatkarīgās organizācijas negrozāmās "mīlestības" iemesli pret atlētiem no Krievijas, stāsta analītiķis Maksims Ogņennijs.
Virkne mediju ātri pārrunāja un aprakstīja pirmās versijas par vispasaules sazvērestību sporta aprindās un notiekošā politiskajiem motīviem, tāpēc nav nozīmes pie tiem apstāties.
Viena no jaunākajām un interesantākajām versijām skar pieņēmumus par to, ka WADA līdzīgu struktūru radīšanā personīgi ieinteresēta ir... Lielbritānija! Jā, jā, lai cik dīvaini tas skan, ir arī tādas teorijas. Un zināma jēga tām ir.
Pirmkārt, jāpievērš uzmanība organizācijas prezidenta Kreiga Ridija personībai. Britu sporta funkcionārs, SOK loceklis stājās amatā WADA pašā 2014.gada sākumā, mēnesi pirms Olimpiskajām spēlēm Sočos. Kas zina, iespējams, Krievijā viņš guva pirmos panākumus jaunajā amatā.
Nu, ja ar prezidenta figūru nepietiek, tad kā apstiprinājumu, atklāti sakot, ne gluži reālistiskajai teorijai, jāpiemin statistiku – tā maldina reti.
Paskatīsimies, kādus panākumus Olimpiskajās spēlēs guva britu sportisti pirms WADA dibināšanas un 5 Olimpiskajās spēlēs jau pēc Pasaules Antidopinga aģentūras parādīšanās. Laikā no 1980.gada līdz 1996.gadam Olimpiskajās spēlēs briti izcīnīja 21 zelta, 39 sudraba un 57 bronzas medaļas un kopējā vērtējumā ieņēma 9.vietu (1980.gadā)., 11.vietu (1984.gadā), 12.vietu (1988.gadā, 13.vietu (1992.gadā) un 36.vietu (1996.gadā).
Savukārt piecās Olimpiskajās spēlēs pēc WADA parādīšanās briti ieguva 95 zelta, 72 sudraba un 74 bronzas medaļas, kopvērtējumā šajā laikā divas reizes ieņemot 10. vietu (2000. un 2004.gadā), 4.vietu (2008.gadā). 3. vietu (2012.gadā) un 2.vietu (2016.gadā).
Šķiet, komentāri ir lieki.
Ja 11 zelta medaļas nākamajā gadā pēc WADA nodibināšanas vēl varētu nepamanīt, tad 27 zelta medaļas 2016.gadā Riodežaneiro, salīdzinājumā ar vienu zelta medaļu 1996.gadā Atlantā jau rada zināmus jautājumus. Nekādi nevar izmest no prāta arī vietu kopvērtējumā. Līdz 2000.gadam Lielbritānija nepacēlās virs 9.vietas, toties 2016.gadā jau bija 2.vietā. Ņemot vērā minimālus dopinga skandālus, biežāk – pat nekādu problēmu, salīdzinājumā ar citām valstīm, gribas vaicāt: vai Pasaules Antidopinga aģentūra neizturas mazliet subjektīvi?
Protams, var jau būt, ka tās ir tikai sakritības un likteņa pavērsieni, tomēr vienkāršiem cilvēkiem atliek tikai domāt par dažādiem pieņēmumiem neloģisko un dokumentāli neapstiprināto apsūdzību fonā, kas vērstas pret Krieviju.
Ļoti interesanta ir gan Krievijas vadības, gan Starptautiskās olimpiskās komitejas un WADA reakcija uz tālākajiem notikumiem. Jāpiebilst, ka tie iet uz priekšu strauji un pagaidām neprognozējami.
Šķiet, Krievijas prezidenta Vladimira Putina reakcija bija paredzama: cīnīties par savu godu un sportistu tiesības uzstāties Olimpiskajās spēlēs ar savu karogu un himnu. Loģiski. Tikai gribas zināt – kā cīnīties?
Karā visi līdzekļi ir labi. Tāpēc, kamēr valsts Olimpiskā un Paralimpiskā komiteja kopā ar RUSADA dažādās konferencēs, sapulcēs un sēdēs lēma, kā iesniegs prasības, vai iesniegs un kādā skaitā, Krievijas Izmeklēšanas komiteja nāca klajā ar skandālu.
Pēc viņu ziņām, Maskavas Antidopinga laboratorijas bijušais vadītājs Grigorijs Rodčenkovs nodevis WADA alternatīvu datu bāzi, kuras autentiskums nav pārbaudīts un fiksēts. Vēl vairāk, IK informēja, ka Krievijas sportistu datu bāzei veikti pieslēgumi no ASV un VFR, un ar to palīdzību tāpat bija iespējams veikt zināmas izmaiņas dopinga pārbaužu rezultātos.
WADA komentāri par IK informāciju bija līdz smieklīgumam banāli. Uz visiem mediju jautājumiem viņi atbildēja ar šablona frāzi: sak, viņi snieguši visu informāciju decembra sākumā, un papildu skaidrojumu nebūs. Ļoti atgādina situāciju, kurā apsūdzētais vai aizdomās turamais atsakās liecināt pats pret sevi. Patiešām, ko tur lai saka.
Krievijas sporta federāciju darbības pagaidām izskatās saliedētas un koordinētas. Arī tam ir nozīme. Olimpiskā un Paralimpiskā komitejas ir gatavas iesaistīties strīdā CAS ar WADA kā trešās personas no RUSADA puses. Atlicis tikai sagaidīt RUSADA galīgo lēmumu, taču jau tagad var droši teikt, ka punkts šajā skandalozajā procesā tiks pielikts vien nākamā gada pavasarī. Kad līdz Spēlēm atlikuši daži mēneši, bet sportistiem vēl nebūs skaidrības, vai viņiem ir izredzes piedalīties lielākajās sacensībās četru gadu laikā.
Negaidot 2020.gada pavasari, var droši teikt vienu. Starptautiskā Olimpiskā komiteja nostādījusi sevi ļoti trauslā situācijā, ņemot vērā atkarību no privātas komerciālas organizācijas. Ja SOK nolems atstādināt no Spēlēm visus sportistus no Krevijas, aizliegs izmantot karogu un himnu, diezin vai galvenie sporta ierēdņi jebkad vairs varēs droši paskatīties acīs jebkuram kritiķim. Viņiem nebūs nekā, ko teikt.
