RĪGA, 27. decembris — Sputnik. Igaunijas Republika nepadosies nevienas ārvalsts spiedienam jautājumos, kuri skar likumu izpildi valsts teritorijā, ziņoja valsts ārlietu ministrs Urmass Reinsalu savā lapā Facebook.
"Igaunijas varasiestādes saskaņā ar tiesisko kārtību pielieto pret Sputnik Eiropas Savienības sankciju politiku, kas cita starpā skar virkni Krievijas Federācijas pilsoņu, kuri atbalsta agresiju pret Ukrainu un ir saistīti ar Sputnik," Igaunijas ārlietu ministra teikto citēja Sputnik Igaunija.
Pēc Reinsalu vārdiem, Igaunijas Republika joprojām nosoda Krievijas agresiju Ukrainā un "turpinās izpildīt sankciju politiku saskaņā ar Eiropas Savienības principiem un valsts iekšējām procedūrām."
26.decembrī Krievijas Federācijas Padomes spīkere Valentīna Matvijenko apsolīja Tallinai "sajūtamus pasākumus" par draudiem Sputnik Igaunija darbiniekiem.
"Mēs ļoti ceram, ka Igaunija tomēr apturēs šo bezprecedenta prettiesisko akciju, apdomāsies. Pretējā gadījumā mēs noteikti veiksim adekvātus atbildes pasākumus, un tie būs stingri, jo ir vienkārši nepieņemami tālāk samierināties ar tamlīdzīgām darbībām, plašsaziņas līdzekļu apspiešanu. Šie pasākumi noteikti būs sajūtami," konstatēja politiķe.
Tāpat Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs pavēstīja, ka nosūtījis vēstules EDSO pārstāvim vārda brīvības jautājumos Arlemam Dezīram un Eiropas Padomes komisārei cilvēktiesību lietās Dunjai Mijatovičai ar lūgumu ietekmēt Igaunijas vadību, kas cenšas ierobežot aģentūras Sputnik Igaunija darbību.
Nesen starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" informēja, ka Sputnik Igaunija darbinieki saņēmuši Policijas un robežsardzes departamenta vēstules ar atklātiem draudiem ierosināt krimināllietas, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim nepārtrauks darba attiecības ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Savu lēmumu Tallina pamatoja ar sankcijām, ko ES ieviesa 2014. gada martā pret vairākām fiziskām un juridiskām personām pēc notikumiem Ukrainā, tostarp pret Dmitriju Kiseļovu (mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru).
Sputnik Igaunija žurnālistu vajāšana un centieni iebiedēt rada aizvien plašāku atbalsti. Par spiedienu pret medijiem Igaunijā informāciju saņēmusi ANO, nosūtītas oficiālas vēstules EPPA, EDSO, Eiropas Padomei un citām starptautiskajām organizācijām.
Ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana vērsās pie Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas ar lūgumu nepieļaut žurnālistu arestu.
Ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs savā programmā "Vesti nedeļi" telekanālā "Rossija 1" norādīja, ka sankcijas pret Sputnik Igaunija rada bīstamu precedentu, kas var radīt ķēdes reakciju visā Eiropā.
Sputnik Igaunija darbinieku atbalstam sociālajos tīklos sākusies zibakcija #SputnikSpēks. 26.decembrī Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova brīfingā ieradās, tērpusies dzeltenā vestē ar logotipu Sputnik.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju, paziņoja, ka Krievijas vadība darīs visu iespējamo, lai atbalstītu Sputnik darbu citās valstīs.
_Urmas_Reinsalu_and_Monika_Jankovska_(34915132554).jpg){kind=link}