Ziemeļatlantijas alianses stabilā nevēlēšanās modernizēt Baltijas valstu dzelzceļa tīklu liecina: reģionā top vienreiz pielietojama militārā infrastruktūra, kas neparedz būtiskus kapitālieguldījumus.
Bruņoto spēku un kara tehnikas operatīvai pārvietošanai tradicionāli tiek izmantoti dzelzceļi, taču šajā gadījumā "militārās Šengenas" stratēģiskā koncepcija neatbilst Baltijas valstu sliežu ceļu platumam. Teritoriāli kompakto Baltijas valstu dzelzceļi stiepjas 5,4 tūkstošu kilometru garumā. Sliežu platums – 1520 mm, kas republikām ticis mantojumā no Padomju Savienības. Eiropas formāts – 1435 mm.
Par šo nesakritību jau sen nopietni nobažījušies Mūsdienu militārās problemātikas institūta (ASV Kara akadēmijas nodaļa Vestpointā) speciālisti. Baltijas valstu dzelzceļi rada problēmas NATO karaspēku pārdislokācijai un kravu pārvadāšanai Austrumeiropā. Pēc amerikāņu analītiķu domām, "padomju sliedēs" Baltijas sabiedrotie ik gadus zaudēs līdz 20% militārā budžeta. Taču tamlīdzīgas loģistikas subsidēšana vai Lietuvas, Latvijas un Igaunijas dzelzceļu modernizācija nevienam aliansē nepatīk – projekta īstenošanai vajadzīgi desmitiem miljardu eiro.
Agrāk Baltijas valstis parakstīja vienošanos par dubultas nozīmes dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbiem. 700 kilometrus garo un vairāk nekā 3,5 miljardus eiro vērto projektu bija plānots būvēt 2019.-2026. gadā, lielāko daļu izdevumu uzņēmās Eiropas Savienība. Un tomēr šis projekts neatrisina ASV un NATO spēku loģistikas problēmas Austrumeiropā.
Nelaimīgais šaursliežu ceļš
Ja Pentagonam un NATO kaut kas patiešām ir vajadzīgs, līdzekļi atradīsies. Piemēram, beztermiņa vienošanās ar Grieķiju par sadarbību aizsardzības jomā paredz ASV pašreizējās bāzes paplašināšanu Krētā un grieķu armijas bāzu - Stefanovikas, Larisas un Aleksandrupoles (divas sauszemes un viena jūras kara bāze) infrastruktūras nodošanu Pentagonam. ASV spēku bāzēšanas jaunā sistēma Grieķijā (pareizāk un globālāk sakot – Vidusjūrā) prasa būtisku modernizāciju un ieguldījumus vairāku miljardu apmērā. Acīmredzot Pentagons Grieķijā "paplašinās" nopietni un uz ilgu laiku, naudas problēmas un citi organizatoriski jautājumi risinās gluži vienkārši.
Toties stratēģiskās maģistrāles Rail Baltica būvdarbi februārī atkal atlikti – uz diviem gadiem. Baltijas valstīm trūkst naudas. Tāpēc tās ir spiestas vienlaikus "savaldīt" Krieviju un pirkt no tās desmitiem lokomotīvju, kas piemērotas "padomju" sliedēm. ASV un NATO nepalīdz risināt problēmu, lai arī iecerei ar dzelzceļu savienot Baltijas valstis ar ES (un "atdalīt" no Krievijas) jau apritējis gandrīz ceturtdaļgadsimts. Rodas iespaids, ka Rail Baltica projekts ir "uzkāries" uz mūžīgiem laikiem.
Paradokss ir vienkāršs. Nav jēgas veidot nopietnu transporta infrastruktūru uz "frontes līnijas", jo pārlieku augsts ir risks to zaudēt jau pirmajās militāra konflikta stundās, ja tas sāksies. Iespējams, Krievijas "aukstā savaldīšana" vilksies gadu desmitiem, un tādā gadījumā vispār nav vērts palīdzēt Baltijas "jauneiropiešiem".
Tāda pati loģika attiecināma arī uz pārējiem Pentagona un NATO "vienreizējās lietošanas" objektiem Baltijas valstu teritorijā. Tos ir gandrīz neiespējami aizsargāt plaša mēroga karadarbības apstākļos (par civiliedzīvotāju drošību vispār neviens nedomā). Visa militārā infrastruktūra tiek radīta burtiski pāris stundām karstā kara.
Ieroču nebrāļi
Lietuvas, Latvijas un Igaunijas bruņotajiem spēkiem nav konkurētspējīgu (cīņasspējīgu) jūras spēku, trieciena aviācijas, pretgaisa aizsardzības, tanku spēku pat pēc 15 gadiem, kas pavadīti NATO. Tām nav par atsevišķu mūsdienīgu kara kuģu, lidmašīnu, tanku. Baltijas valstis tehnoloģiski nespēj pašu spēkiem aizsargāt savas debesis, teritoriālos ūdeņus un zemi. Lēmumus, kas izšķir Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu likteņus, pieņem svešzemju ģenerāļi Vašingtonā un Briselē.
Ar vecāko partneru spēkiem reģionā izvērsti ārvalstu karaspēku avangarda bataljoni un "gaisa policijas" sistēma. Ziemeļatlantijas alianse regulāri organizē jūras spēku manevrus Lietuvas, Latvijas un Igaunijas krastu tuvumā, būvē un ekspluatē sauszemes un aviācijas kara bāzes. Virs Baltijas jūras kursē ASV stratēģiskie bumbvedēji, pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas dislocēti amerikāņu tanki.
Tiesa, "potenciālais agresors no Austrumiem" ilgus gadus neizrāda nekādas agresijas pazīmes, ārvalstu spēku pastāvīgo klātbūtni reģionā un ārvalstu trieciena bruņojuma krāšanos nākas attaisnot ar neredzamām Krievijas "provokācijām" vienlaikus Viļņa, Rīga un Tallina pašaizliedzīgi pērk no partneriem lietotas Dienvidkorejas ražojuma artilērijas pašgājējiekārtas, vecus norvēģu kuterus ar demontētu raķešu bruņojumu, antikvāras amerikāņu šautenes un citus nederīgus pagājušā gadsimta bruņojuma paraugus. Uzmanība tiek pievērsta arī vispārējai tautas partizānu kustībai, šaujamieroču un rokas prettanku granātmetēju izdalīšanai iedzīvotājiem.
Tas viss izskatās neadekvāti un nepārliecinoši – ņemot vērā kaimiņvalstu tehnoloģisko līmeni un miermīlīgo politiku.
