RĪGA, 18. oktobris – Sputnik. Igaunijas IeM vadītājs, Igaunijas Konservatīvās Tautas partijas (EKRE) priekšsēdētājs Marts Helme apsolīja joprojām censties bloķēt projektu Rail Baltica, raksta Sputnik Igaunija.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā partija EKRE solīja slēgt Rail Baltica projektu, un tā vietā par kredītā paņemtajiem līdzekļiem uzbūvēt četru joslu ceļus no Tallinas uz Tartu, Pērnavu un Narvu, kā arī pastāvīgas satiksmes izveidošanai ar Sārēmā.
Helme atgādināja, ka valdība tika izveidota četru gadu termiņam, tādēļ viņa partijai priekšvēlēšanu solījumu izpildei vēl ir trīsarpus gadi. Viņš paskaidroja, ka trīspusējā valdības koalīcijā EKRE dažkārt nākas piekrist kompromisiem un piekāpties vienā, lai uzvarētu otrā jautājumā: dažkārt ir jāzaudē kauja, lai uzvarētu karu.
Kā piemēru Helme minēja Rail Baltica projektu. Pēc viņa sacītā, vēl nekur nav izlemts, ka projekts tiks īstenots – ja nebūs pietiekami daudz finansējuma, nebūs arī Rail Baltic.
"Mums ir Vides ministrija, ar kuras palīdzību var ļoti efektīvi palēnināt procesu," paziņoja EKRE līderis. (Igaunijas Vides ministrs Rene Koks ir EKRE partijas loceklis).
Savus vārdus Helme apstiprināja ar britu premjera Vinstona Čērčila citātu, kurš reiz sacīja, ka ne vienmēr ir jāiet taisni, lai nokļūtu Ziemeļpolā.
Rail Baltica Igaunijā: galvenais ir sākt, un tad jau redzēs
Ideja par dzelzceļa Rail Baltica būvniecību ar šaurākām ("Eiropas standarta") sliedēm, kuras mērķis ir savienot Vāciju ar Baltijas valstīm caur Poliju, kļuvusi par vienu no ambiciozākajiem ES projektiem Igaunijas teritorijā. Rail Baltica jākļūst par alternatīvu "vecajam" dzelzceļu tīklam ar platākām "krievu" parauga sliedēm, kurš tika uzbūvēts jau cara un padomju laikos un savienojas ar Krievijas dzelzceļu tīklu.
Turklāt Igaunijas zemē vēl neieliktajam Rail Baltica jau ir "pielipis" vēl viens dārgais zemūdens tuneļa projekts, kam jāsavieno Tallina un Helsinki. Ķīnas investīciju firma pat ir izteikusi nolūku finansēt tuneļa būvniecību.
Taču radās problēma: Igaunijai nepārprotami pietrūka naudas Rail Baltica vajadzībām, tādēļ visas cerības uz ambiciozā projekta īstenošanu Tallina uzlika uz ES. Turklāt vesela virkne gan sabiedrisko, gan politisko organizāciju, tostarp EKRE, tieši paziņoja, ka Rail Baltica Igaunijā ne tikai nav vajadzīga, bet arī nesīs tai milzīgus zaudējumus.
Tikmēr Lietuvā jau sākuši likt topošās maģistrāles pirmos kilometrus. Igaunijā varasiestādes, neraugoties uz miglainajām Rail Baltica finansēšanas perspektīvām, jau ir izpirkuši no privātpersonām zemi tās izbūvei un ķērušās klāt staciju un termināļu projektēšanai, vadoties pēc principa "galvenais ir sākt, un tad jau redzēs".
