RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kurš seko līdzi gripas saslimšanai un asām augšējo elpceļu infekcijām, ziņo, ka, neraugoties uz to, ka saslimšana ar gripu Latvijā paliek zema, ievērojami pieaudzis pacientu vēršanās gadījumu skaits ambulatorajās iestādēs un stacionāros, vēsta Tvnet.lv.
Nedēļas laikā no 18. līdz 24. novembrim Latvijā reģistrēti 25 gripas gadījumi, tostarp 17 Rīgā, četri – Liepājā, divi – Daugavpilī un pa vienam saslimušajam – Jēkabpilī un Gulbenē. Saskaņā ar mediķu paziņojumu, kopš sezonas sākuma oficiāli reģistrēti 62 gripas gadījumi, visbiežāk vīrusu saķer bērni vecumā no 5 līdz 14 gadiem.
Līdz ar to iepriekšējā nedēļā mediķi atzīmēja nelielu saslimšanas gadījumu skaita izaugsmi kopš sezonas sākuma.
Tiek atzīmēts, ka salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis Latvijas iedzīvotāju procentuālais skaits, kuri saslimuši ar pneimoniju. Visvairāk saslimušo ir bērni līdz 14 gadiem.
Sputnik Latvija rakstīja, ka pirmie gripas saslimšanas gadījumi tika reģistrēti jau oktobrī, kas ir par trim nedēļām agrāk, nekā parasti.
Nepieciešama pote
Pērn gripa Latvijā aiznesa 86 dzīvības. Visi šie cilvēki nebija vakcinējušies. Ārsti iesaka nākt un potēties, kamēr nav par vēlu. Sevišķi vakcinācija ir nepieciešama cilvēkiem ar plaušu, aknu, nieru un sirds slimībām, vāju imūnsistēmu, grūtniecēm un bērniem līdz piecu gadu vecumam, kā arī cilvēkiem virs 60 gadiem.
Turklāt bērnus līdz divu gadu vecumam un grūtnieces pret gripu potē par brīvu. Vēl dažām riska grupām valsts palīdz, apmaksājot 50% no potes cenas. Vakcinācija pret gripu pieaugušajiem un bērniem vecumā no 6 mēnešiem (2019./2020. gada vakcīna) maksā aptuveni 15 eiro.
Vērts atzīmēt, ka, saskaņā ar apdrošināšanas kompānijas Gjensidige pētījumu, saslimšanas gadījumā Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, izvēlas palikt mājās un nestrādāt.
Aptaujā piedalījās 1600 iedzīvotāji katrā no Baltijas valstīm – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (23%) saslimšanas gadījumā turpina iet uz darbu vai augstskolu. Visbiežāk nelabprāt izlaiž darbu vai mācības jaunāki cilvēki, vecumā līdz 24 gadiem (32-34%). Tendence būtiski mainās cilvēkiem, kas ir vecāki: sliktas pašsajūtas gadījumā vairāk nekā puse (55-56%) iedzīvotāju vecumā virs 45 gadiem cenšas kārtīgi izveseļoties, paliekot mājās.
