RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji biežāk, nekā Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji izvēlas saslimšanas gadījumā palikt mājās un nestrādāt, parādīja apdrošināšanas kompānijas Gjensidige aptauja.
Aptaujā piedalījās 1600 iedzīvotāji katrā no Baltijas valstīm – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (23%) saslimšanas gadījumā turpina iet uz darbu vai augstskolu. Visbiežāk nelabprāt izlaiž darbu vai mācības jaunāki cilvēki, vecumā līdz 24 gadiem (32-34%). Tendence būtiski mainās cilvēkiem, kas ir vecāki: sliktas pašsajūtas gadījumā vairāk nekā puse (55-56%) iedzīvotāju vecumā virs 45 gadiem cenšas kārtīgi izveseļoties, paliekot mājās.
"Iedzīvotāji nereti par zemu novērtē it kā maznozīmīgu saaukstēšanos un turpina apmeklēt darbu, tādējādi pakļaujot nopietnam saslimšanas riskam apkārt esošos kolēģus. Jāsaprot, ka imūnsistēmas atšķiras un organismi dažādi panes saslimšanu - kamēr vieni kolēģi nesaslims, kādam citam slimība noritēs daudz nopietnāk, īpaši gados vecākiem cilvēkiem," skaidro Gjensidige Latvija Veselības apdrošināšanas atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, slimnieki Latvijā biežāk izvēlas palikt mājās un atpūsties, kamēr Igaunijā iedzīvotāji biežāk izvēlas strādāt attālināti no mājām (27%).
"Jāņem vērā, ka slimības gadījumā darbs vai mācības no mājām noteikti ir labāks variants par došanos uz darbu, taču visieteicamākais un ātrākais ceļš uz izveseļošanos ir pilnīga fiziska un emocionāla atpūta," uzsver Johansone un piebilst, ka "saslimšanas gadījumā cilvēkam ir ierobežotas koncentrēšanās spējas un būtiski samazinās produktivitāte, tādēļ jo ātrāk darbinieks izveseļosies, jo ātrāk atgriezīsies pie ierastās darba efektivitātes".
Aptauja norāda arī uz būtiskām atšķirībām veselības apdrošināšanas nodrošināšanā no darba devēja puses kaimiņvalstu starpā – Latvijā darba devēji nodrošina veselības apdrošināšanu vismaz divas reizes lielākam iedzīvotāju skaitam, nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā darba devēji nodrošinājuši veselības apdrošināšanu 40% respondentu, Lietuvā – 14%, savukārt Igaunijā – tikai 7% darbinieku.
Tas zināmā mērā skaidrojams ar atšķirībām veselības aprūpes sistēmā – Lietuvā un sevišķi Igaunijā bezmaksas medicīnisko pakalpojumu spektrs ir ievērojami pieejamāks, nekā Latvijā, turklāt veselības apdrošināšanas sedzamie pakalpojumi būtiski atšķiras.
"Latvijā veselības apdrošināšana aizvien biežāk tiek izvēlēta darbinieku motivēšanai un nereti darbinieki to pieprasa paši. Vadošie nozares uzņēmumi, kā arī valsts iestādes šo apdrošināšanu kā bonusu darbiniekiem nodrošina jau sen, taču pēdējā gada laikā ievērojami pieaudzis mazu un vidēju uzņēmumu skaits, kas apdrošināšanu darbiniekiem iegādājas pirmo reizi," saka Johansone.
