Par to, kas palīdzēs Briselei iegūt finansiālo neatkarību un kāpēc tāda vajadzība radusies šobrīd, portālā RIA Novosti pastāstīja Aleksandrs Ļesnihs
Šķiršanās un pirmskāzu uzvārds
Formāli Eiropas Savienība īsteno neatkarību finansiālo un ekonomisko politiku, taču patiesībā daudz ko nosaka noskaņojums Kapitolijā. Tāpat klājas arī citām valstīm, kas ārējās tirdzniecības līgumus apmaksā dolāros.
Pirmās grūtības eiropieši šajā aspektā izjuta 2018. gada vidū, kad Vašingtona lauza kodoldarījumu ar Teherānu un apsolīja sankcijas visiem Irānas naftas pircējiem. ES bija izvēles priekšā: saskarties ar amerikāņu ierobežojumiem vai atteikties no degvielas importa 500 tūkstošu barelu apmērā dienā.
Situāciju sarežģīja tas, ka norēķini par izejvielu notiek ASV kontrolētajā starpbanku maksājumu sistēmā SWIFT. Vašingtona varēja nobloķēt piekļuvi sistēmai, un mūsdienās tas nozīmētu biznesa apturēšanu.
Eiropas finansisti saprata, ka Vašingtona turpinās šantažēt Briseli ar atslēgšanu no SWIFT par jebkuru pārkāpumu – gan tirdzniecības kara ietvaros, gan par Krievijas SDG iegādēm. Galu galā viņi ziņoja, ka tiks veidota jauna starpbanku maksājumu sistēma INSTEX. Tātad Eiropa ir sekojusi Krievijas un Ķīnas pēdās, kam jau ir СПФС (finanšu ziņojumu pārraides sistēma) un CIPS. Pie tam tuvākajā laikā abas platformas tiks apvienotas, bet vēlāk tām pievienosies Indijas maksājumu sistēma, kas patlaban tiek izstrādāta.
Par to Krievija, Ķīna un Indija vienojās BRICS samitā, kas aizvadītajā nedēļā noritēja Brazīlijā. Plānots, ka apvienotā sistēma strādās pēc "slūžu" modeļa – ziņojumi par maksājumiem tiks pārkodēti atbilstoši katras valsts finanšu sistēmai. Šāda pieeja ne tikai dāvās neatkarību no amerikāņu agresīvās finanšu politikas, bet arī veicinās tirdzniecības dedolarizāciju: paveras plašas iespējas apmaksāt preces nacionālajās valūtās.
PEPSI, nevis Visa
Pateicoties Krievijas un Ķīnas, piemēram, Eiropas bankas pārliecinājās, ka ārpus Vašingtonas kontroles pastāvošas maksājumu sistēmas izveide ir reāla, un sāka darbu pie projekta ar pagaidu nosaukumu PEPSI (Pan-European Payment System Initiative), kura mērķis ir aizvietot Vecajā Pasaulē Visa un Mastercard.
PEPSI nodrošinās Eiropas uzņēmumiem drošu tirdzniecību ar Irānu un citām Vašingtonas nelabvēlībā kritušām valstīm – amerikāņu maksājumu sistēmas zaudēs informāciju par to, kādiem nolūkiem un kādas summas tērē ES pilsoņi, bet tas savukārt vājinās ASV kompāniju ekspansijas iespējas Eiropas tirgū.
Jaunā maksājumu sistēma būs noderīga arī Krievijai – būs vienkāršāk vienoties ar ECB par maksājumu sistēmu savstarpēju integrāciju. Iespējams, Eiropas Savienībā drīz sāks pieņemt karti "Mir".
Vēl viens instruments, kas varētu sekmēt Eiropas finanšu tirgus izvešanu no ASV kontroles, ir digitālā nauda. Novembra sākumā Vācijas Federālā banku asociācija, kurā citu starpā strādā arī Deutsche Bank, Credit Suisse un Commerzbank, ierosināja radīt eiro digitālu analogu un integrēt to Eiropas maksājumu sistēmā. Pie tam vācieši neslēpj, pret ko vērsta viņu iniciatīva.
"Tā ir vienīgā iespēja izturēt ASV konkurences spiedienu," atzīmēja asociācija. Tās pārstāvji digitālo valūtu Libra, ko cenšas popularizēt Facebook, nosauca par "ekonomisko un politisko konfliktu potenciālo iemeslu".
Atgādināsim, ka jau augusta nogalē Anglijas Bankas prezidents Marks Karnijs paziņoja: pasaules atkarība no dolāra rezerves valūtas lomā ir pārlieku riskanta. Viņš ieteica nomainīt to pret jaunu digitālo valūtu, kuras pamatā būs globālais preču grozs.
"Daudzpolārā pasaulē mums vajadzīga daudzpolāra valūta," uzsvēra Karnijs un piebilda, ka patlaban daudzas valstis ir pārāk atkarīgas no ASV ekonomikas svārstībām. Pie tam globālā finanšu sistēma nav līdzsvarota, jo vairākas valstis pārgājušas pie negatīvām likmēm, bet citas, tostarp arī ASV uztur pamata likmi virs nulles. Pēc Anglijas Bankas prezidenta domam, līdzsvaru sistēmai var dāvāt tikai jauna valūta, un būtu labāk, ja tā būtu digitāla.
