RĪGA, 4. novembris – Sputnik. Norvēģijas administratīvi teritoriālās vienības Finnmarka vietējās padomes vadītāja Ranghilda Vassvika iFinnmark žurnāla rakstā paziņoja par nepieciešamību atcelt sankcijas pret Krieviju, raksta RT.
Vassvika uzsver, ka pateicoties sankcijām Krievija ir tikai nostiprinājusi savu ekonomiku, kamēr Norvēģijas biznesam to dēļ tika radīti milzīgi zaudējumi. Turklāt Vassvika nosauca Krieviju par labu kaimiņu un uzsvēra, ka ir dīvaini ieviest sankcijas pret to.
Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentēja RT šo norvēģu politiķes paziņojumu.
Džabarovs norādīja, ka Eiropā sākusies ķēdes reakcija attiecībā uz sankciju pret Krieviju atcelšanas tēmu. Amerikāņiem vairs neizdodas tik veiksmīgi kurināt rusofobiju. Rusofobijas periods ir gājis secen. Eiropieši izjutuši, ka neko, izņemot kaitējumu, sankcijas pret Krieviju tiem nav nesušas un tagad cenšas kaut kā labot situāciju. Tomēr, pēc viņa teiktā, pastāv viens "bet".
"Tie cilvēki, kuri šobrīd pauž sašutumu par pasākumiem pret Krieviju, nevar tiešā veidā ietekmēt savu valdību pieņemtos lēmumus," konstatēja senators.
Taču, pēc viņa domām, tieši šobrīd veidojas vispārīgs negatīvais fons saistībā ar sankcijām, kas rezultātā arī var novest pie situācijas atrisināšanas. Taču Krievija nekad pati nepalūgs un ne reizi nav lūgusi, lai sankcijas tiek atceltas. Un atbildes sankcijas izbeigs tad, kad tiks atcelti pasākumi pret Krieviju.
Atgādināsim, ka oktobra beigās bijušais Austrijas vēstnieks Krievijā Fridrihs Bauers paziņoja, ka sankciju atcelšanai pret Krieviju ir nepieciešams valstu grupas atbalsts.
Un, kā norāda eksperti, praksē pie sankciju atcelšanas jau virzās gan Francija, gan Vācija, gan Igaunija. Tās ir gatavas izbeigt sankcijas pret Krieviju ekonomisko sakaru attīstības dēļ.
Politologs, Nacionālā mūsdienu ideoloģijas attīstības institūta direktora vietnieks Igors Šatrovs skaidroja radio Sputnik, ka situācija ar sankcijām ilgst jau piecus gadus, un daudziem Rietumos kļūst skaidrs, ka tās bijušas bezjēdzīgas un kaitējušas Eiropai. Pēc viņa sacītā, šodien šie ierobežojošie pasākumi kļuvuši par atavismu – tās ir, taču nenes nekādu jēgu. Rezultātā situācija vienkārši kļūst anekdotiska.
Krievija ne ar vienu nav strīdējusies
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Krimā un Ukrainā. 2014. gada jūlija beigās ES un ASV no tiešajām sankcijām pret atsevišķiem pilsoņiem un kompānijām pārgāja pie ierobežojumiem pret veseliem Krievijas ekonomikas sektoriem. ES 2015. gada samits martā saistīja ierobežojošo pasākumu darbības termiņu ar pilnu Minskas vienošanās implementāciju.
Atbildes kārtā Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kuras ieviesa pret to sankcijas: ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Maskava vairākkārt paziņoja, ka uzskata par absurdu saistīt sankcijas pret Krieviju ar Minskas vienošanos par Ukrainu, jo Krievija nav Ukrainas iekšējā konflikta puse. Tāpat Maskava vairākkārt norādījusi, ka runāt ar to sankciju valodā ir neproduktīvi.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins novērtēja, ka rietumvalstu ierobežojumi sagādājuši Krievijai zaudējumus 50 miljardu dolāru apmērā, bet Eiropa zaudējusi 240 miljardus. Komentējot spriedelējumus par nepieciešamību "salīgt mieru" ar Rietumiem, lai panāktu sankciju atcelšanu, Putins uzsvēra, ka Krievija ne ar vienu nav strīdējusies.
