RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Bundestāgā vairāku Vācijas parlamenta frakciju pārstāvji apsprieda sankcijas pret Krieviju un nonāca pie kopīga viedokļa, ka tās ir jāsamazina, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz telekanālu RT Deutsch.
Kā vēsta telekanāls, piektdien deputāti piedalījās konferencē "Pieci gadi sankcijām pret Krieviju – kā iziet no savstarpējas blokādes?", kura notika vācu ekonomikas Austrumu komitejas patronāžā.
Daži politiķi pauda viedokli, ka pēc tik daudziem gadiem kopš sankciju ieviešanas pret Krieviju tās ir jāpārdomā. Tā, piemēram, Brīvās demokrātiskās partijas (FDP) pārstāve Sandra Vezera nosauca ierobežojošo pasākumu atcelšanu par iespējamu, taču ar nosacījumu, ka būs progress Minskas vienošanās izpildē.
Savukārt Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) loceklis Bernds Vestfāls paziņoja, ka Berlīnei derētu pievērst uzmanību Francijas prezidenta Emanuela Makrona "jaunajai līnijai" uz satuvināšanos ar Krieviju. Vācu deputāts uzsvēra, ka pēc pieciem gadiem sankciju ir pienācis laiks "spert pirmo soli".
Savukārt Fridrihs Mercs no Austrumu komitejas pauda šaubas. Viņš atzīmēja, ka Eiropas Savienība šajā jautājumā ir pārāk sadrumstalota, sevišķi tas attiecas uz Baltijas valstu un Polijas politiķiem.
Deputāts Klauss Ernsts no Kreiso partijas (Die Linke), kurš ieņem Bundestāga Ekonomikas un enerģētikas komitejas priekšsēdētāja posteni, tieši pretēji, ir pārliecināts, ka Vācijai ir iespējas panākt sankciju mīkstināšanu ES līmenī un tās ir augstas. Viņš uzskata, ka izmaiņas ir nepieciešams kā atbilde uz iespējamiem ASV eksteritoriāliem ierobežojošajiem pasākumiem attiecībā pret Eiropu.
"Sankcija padara vājākas Eiropu un Krieviju, un tas ir ASV interesēs, bet ne Eiropas interesēs," pateica Ernsts.
Tāpat parlamentārietis uzsvēra vācu biznesa svarīgo lomu, kurš ir visvairāk cietis no savstarpējiem ierobežojumiem. Ernsts pievērsa uzmanību tam, ka sankcijas pret Krieviju nav panākušas savus mērķus.
Deputāts no Kristīgi sociālās savienības (CSU) Peters Ramzauers, Bundestāga Ekonomiskās sadarbības un attīstības komitejas priekšsēdētājs, pauda viedokli, ka ierobežojošie pasākumi var tikt atcelti pakāpeniski.
Maskavas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Ukrainā un Krimā, kura atkalapvienojās ar Krieviju pēc referenduma pussalā. Rietumvalstis apsūdzēja Krieviju par "iejaukšanos" kaimiņvalsts lietās un ieviesa sankcijas pret to. Maskava bija spiesta veikt atbildes pasākumus.
Taču Krievija vairākkārt paziņojusi, ka runāt ar to sankciju valodā ir neproduktīvi, kā arī uzsvēra, ka nav Ukrainas konflikta puse un Minskas noregulēšanas vienošanās subjekts.
